Valdība šodien nolēma pilnvarot finanšu ministru Ati Slakteri (TP) sākt sarunas ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) par atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai, šodien pēc valdības sēdes paziņoja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

Godmanis gan neatklāja, cik lielu finanšu atbalstu Latvija cer saņemt, norādot, ka tas būs atkarīgs no sarunu rezultātiem.

Kā šodien rakstīja laikraksts "Diena", šo soli gan vēl nevarot saukt par oficiālu Latvijas vēršanos pēc finanšu palīdzības pie SVF un Eiropas Komisijas (EK), kā to jau izdarījušas virkne valstu, to vidū Ungārija, Ukraina un Serbija. "Tas nebūs valdības lūgums pēc palīdzības, jo mēs neesam tādā situācijā, lai vajadzētu runāt par palīdzību, tas drīzāk būs lēmums sākt priekšdarbus, lai izvērtētu iespējas saņemt aizdevumus no SVF un EK, ja, pasliktinoties pasaules un Latvijas ekonomiskai situācijai, tādi būs nepieciešami," teicis kāds valdības un finanšu aprindām tuvs avots.

Pēc Finanšu ministrijas preses pārstāves Diānas Bērziņas teiktā, neformālas konsultācijas ar starptautiskām institūcijām par iespēju piesaistīt finanšu līdzekļus, ja tas būs nepieciešams, tostarp arī ar EK, jau esot notikušas.

EK un SVF aizdevumi ir būtiski, jo to nosacījumi ir izdevīgāki, aizņēmumu procenti mazāki, bet aizņemšanās termiņi garāki. Gan SVF, gan EK aizdevumi valstu valdībām tiek izsniegti ar konkrētiem nosacījumiem un naudas izmantošanas mērķiem, tie netiek paredzēti valsts pārvaldes vai valsts budžeta tēriņu segšanai. EK, SVF vai Pasaules Banka, valdībām izsniedzot aizdevumus, parasti izvirza virkni prasību, piemēram, samazināt valsts pārvaldes tēriņus, veikt strukturālas reformas, stiprināt ekonomikas konkurētspēju u.tml.

Prognozēt, kādas varētu būt Latvijas valdības iespējas aizņemties naudu no SVF, ir grūti. Kā liecina SVF vadītāja Dominika Štrausa-Kāna intervijā BBC teiktais, "ievērojami pieaudzis problēmās nonākušo valstu skaits, un tās vēršas pie SVF, lūdzot palīdzību". Štrauss-Kāns ir atzinis, ka nākamajos sešos mēnešos SVF būs nepieciešami vēl 100 miljardi dolāru (55,3 miljardi latu), lai spētu apmierināt pieaugošo valstu pieprasījumu pēc finansiālas palīdzības.

Savulaik SVF Latvijā bija pārstāvniecība, taču pirms vairākiem gadiem, Latvijai atsakoties no sadarbības memoranda parakstīšanas ar SVF, to slēdza. SVF eksperti ik gadu sniedz atzinumus par Latvijas ekonomiku, taču pēdējos gados valdības tos uztvēra vēsi. Piemēram, Aigara Kalvīša (TP) valdība ļoti skeptiski izturējās pret SVF ekspertu jau 2006.pavasarī izteikto aicinājumu rūpīgi sekot tam, lai Latvijas ekonomikai nedraudētu pārkaršana, kā arī ieteikumiem ierobežot valsts budžeta izdevumu pieaugumu, samazināt kredītu pieauguma tempu un pievērst lielāku uzmanību banku uzraudzības pastiprināšanai.