15. martā notika Brīvības un Solidaritātes fonda (BSF) forums «Kā demokratizēt politiskās partijas? Ceļā uz politiskās dzimtbūšanas atcelšanu». Kā informēja BSF preses sekretārs Gatis Vanags, BSF valdes priekšsēdētājs Atis Lejiņš, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Ansis Dobelis, partijas «Jaunais laiks» (JL) valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas deputāti Sandra Kalniete un Artis Pabriks bija vienisprātis, ka Latvijā ir jāmaina politisko partiju finansēšanas sistēma, paredzot to finansēšanu no valsts budžeta.
Ansis Dobelis: "Politiskās un ekonomiskās problēmas ir sekas nepareiziem vai nepareizi pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas demokrātijas vājais posms ir politiskās partijas, to būtiskākās problēmas – mazais biedru skaits un finansēšanas sistēma, kas nerada priekšnoteikumus politisko partiju aktīvai konkurencei. Lai šo situāciju uzlabotu, nepieciešams valsts finansējums politiskajām partijām, kā arī ierobežojumi partiju priekšvēlēšanu izdevumiem un privātajiem ziedojumiem, lai samazinātu lielo ziedojumu īpatsvaru partiju kopējos ieņēmumos un lielo ziedotāju ietekmi. Partijām vairāk jāveic politiski skaidrojošais darbs, jāveido un jāstiprina savas reģionālās struktūras, tādējādi veicinot dialogu ar sabiedrību. Daudzi no šiem jautājumiem jārisina kopīgi, jo viena politiskā partija nespēs mainīt sistēmu."
Sandra Kalniete uzskata: "Nepieciešams ieviest partiju līdzfinansēšanu no valsts budžeta. Latvijā ir ļoti vāji attīstīta pilsoniskā sabiedrība, nevalstiskais sektors ir niecīgs, tā ir viena no galvenajām problēmām, kas ietekmē vispārēju sabiedrības attīstību." Sandra Kalniete pauda atbalstu arī vienkāršotākai Saeimas atlaišanas kārtībai un idejai par tautas vēlētu prezidentu.
Solvita Āboltiņa (JL) savā uzrunā foruma dalībniekiem izklāstīja Satversmes izmaiņu hronoloģiju un pauda viedokli, ka mūsu Satversme neatbilst mūsdienu situācijai un šobrīd ir īstais laiks to mainīt, tādeēādi pielāgojot to mūsdienu sabiedrības un valsts attīstības līmenim.
Artis Pabriks: "Ja mēs būtu apmierināti ar savu valsti, izmaiņas likumos nebūtu nepieciešamas. Mēs savā valstī zaudējām vidusšķiru, bet demokrātija neeksistē bez vidusšķiras." A. Pabriks uzsvēra, ka Latvijā vidusšķiras īpatsvars ir niecīgs, 20% no iedzīvotājiem saņem 80% no visiem ienākumiem, kas parāda, cik ļoti nevienlīdzīga ir mūsu sabiedrība, ņemot vērā, ka šie 20% ietver sevī arī vidusšķiru.
Foruma noslēgumā BSF valdes priekšsēdētājs Atis Lejiņš pauda cerību, ka šis forums kļūs par tradīciju un veicinās diskusiju ne tikai politiskās elites līmeni, bet visā sabiedrībā kopumā, jo katrs ir līdzatbildīgs sabiedrības attīstībā.
Foruma dalībniekus uzrunāja arī Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga, politologs Ivars Ījabs, žurnālists Pauls Raudseps, Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes locekle Anna Žīgure, Fridriha Ēberta fonda pārstāvis Baltijas valstīs Elmārs Rompčiks, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča, Vēlēšanu reformas biedrības «Vēl» valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš, somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki un citi.
Forumā piedalījās 100 cilvēki.
Nav vēl komentāru.