Lakotas indiāņu cilts, kurai savulaik piederēja leģendārais Sēdošais Bizons un Trakais Zirgs, lauzuši visus līgumus ar ASV, trešdien paziņoja cilts vadoņi.

"Mēs vairs neesam Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi, un visi tie, kuri dzīvo to piecu štatu teritorijā, kas aizņem mūsu zemi, var mums pievienoties," pāris žurnālistiem un Bolīvijas vēstniecības delegācijas pārstāvjiem, kas bija pulcējušies uz preses konferenci baznīcā vienā no noplukušajām Vašingtonas priekšpilsētām, paziņoja ilggadējais indiāņu tiesību aktīvists Rasels Mīnss.

Savukārt pirmdien Lakotas vadoņu delegācija ASV Valsts departamentam nodeva paziņojumu, kurā deklarē, ka vienpusēji lauž līgumus, kurus cilts vairāk nekā pirms 150 gadiem parakstījusi ar Savienoto Valstu federālo valdību.

Virsaišu delegācija apmeklēja arī Bolīvijas, Čīles, Dienvidāfrikas un Venecuēlas vēstniecības. Tuvāko nedēļu un mēnešu laikā "diplomātiskā misija" tiks turpināta, un indiāņu pārstāvji dosies uz ārvalstīm, tika paziņots preses konferencē.

Lakotas zemes aizņem daļu no Nebraskas, Dienviddakotas, Ziemeļdakotas, Montānas un Vaiomingas pavalstu teritorijas.

Jaunā "valsts" gatavojas izdot savas pases un autovadītāju apliecības, un gadījumā, ja tās iedzīvotāji atteiksies no ASV pilsonības, tiem nebūs jāmaksā nodokļi, paziņoja Mīnss.

Līgumi, kas savulaik parakstīti ar ASV, nav nekas vairāk kā "bezjēdzīgi vārdi uz bezvērtīga papīra," savā interneta vietnē norāda Lakotas brīvības kustības aktīvisti.

Šie līgumi tikuši "atkārtoti pārkāpti, lai nolaupītu mūsu kultūru, mūsu zemi un mūsu iespējas saglabāt savu dzīvesveidu," uzsver cīnītāji par Lakotas brīvību.

Mīnss pauda pārliecību, ka līgumu laušana ir pilnīgi likumīga.

"Tas atbilst Savienoto valstu likumiem, konkrēti, konstitūcijas sestajam pantam," kurā teikts, ka līgumi ir augstākās tiesību normas, norādīja indiāņu tiesību aktīvists.

"Tas atbilst arī Vīnes konferencē apstiprinātajām tiesībām un līgumiem, kam ASV un pārējā starptautiskā sabiedrība pievienojās 1980.gadā. Mums juridiski pieder tiesības būt brīviem un neatkarīgiem," paziņoja Mīnss.

Savu cīņu par brīvību Lakotas cilts atsāka 1974.gadā, kad tika sagatavots neatkarības deklarācijas projekts, kas saturēja skaidru norādi uz ASV Neatkarības deklarāciju, ar kuru savulaik tika pasludināta Ziemeļamerikas koloniju neatkarība no Anglijas.

Kopš tā laika pagājuši 33 gadi, kas bija nepieciešami, lai iegūtu "kritisko masu cīņai pret koloniālismu un pārliecinātos, ka viss ir pienācīgi sagatavots," norādīja Mīnss.

Viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem tika izpildīts septembrī, kad ANO, neskatoties uz ASV pretestību, pieņēma tiesiski nesaistošu deklarāciju par iedzimto tautu tiesībām. Vašingtona norādīja, ka ANO deklarācija ir pretrunā ar tās nacionālajām tiesību normām.

"Mums ir 33 līgumi ar Savienotajām Valstīm, kurus tās nav ievērojušas. Viņi turpina piesavināties mūsu zemi, mūsu ūdeni, mūsu bērnus," preses konferences laikā teica Filisa Janga, kas 1977.gadā piedalījās pirmās starptautiskās iedzimto tautu tiesību konferences organizēšanā Ženēvā.

Iedzimto amerikāņu zemju "aneksija" novedusi pie tā, ka tādas savulaik lepnas ciltis kā Lakota tagad nav nekas vairāk kā "balto cilvēku imitācijas," uzsvēra Mīnss.

Kā norādīts Lakotas brīvības kustības interneta vietnē, ASV valdības īstenotā "apspiešana" novedusi pie tā, ka cilts vīriešu vidējais mūža ilgums ir viens no īsākajiem pasaulē – 44 gadi.

Pašnāvību skaits Lakotas pusaudžu vidū par 150% pārsniedz ASV vidējo līmeni, bet zīdaiņu mirstība ir pieckārt augstāka nekā valsts vidējie rādītāji.

"Mūsu tauta vēlas dzīvot, nevis tikai izdzīvot (..)," norādīja Janga. "Mēs necenšamies nostādīt neērtā situācijā Savienotās Valstis. Mēs šeit esam, lai turpinātu cīņu mūsu bērnu un mazbērnu vārdā."