Ekspluatācijā nodots valsts nozīmes ūdensnoteka – Isvintes strauts. Rekonstrukcijas darbi, izmantojot Eiropas struktūrfondu finansējumu, veikti 10,5 km garā gultnes posmā. Objekta izmaksas – nepilni 52 000 latu, tajā skaitā arī projektēšana, ekspertīze, būvdarbi un būvuzraudzība.

Ieguldījumus apskata uzraugi un pasūtītāji

Isvintes strauts ir 7,6 km garš, ietek Prūsenes upītē, kura savukārt – Viesatā.

Objektu pieņemt ekspluatācijā ieradusies daudzskaitlīga komisija: priekšsēdētājs Arkādijs Sluckis no Lauku atbalsta dienesta, Andis Asaris no Ziemeļkurzemes kontroles un uzraudzības daļas, Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu valdes loceklis Pēteris Kalniņš. Pieaicināta arī projektētāja Ināra Gorbāne no projektēšanas uzņēmuma «PRO AKVA», būvuzraugs Andris Zaņģis, būvniecības firmas SIA «FEAS» pārstāvis Ainārs Mugins un Ventspils reģionālas vides pārvaldes vecākais inspektors Jānis Pētersons, kura uzdevums bija raudzīties, lai noteku un grāvja rakšanas dēļ bojā neietu vērtīgi biotopi.

Komisijas locekļi apskatīja caurteku uz Alkšņu Viesatu ceļa, tad devās apskatīt, kā sakārtota caurteka pie Isvintes kapiem (Kandavas novads), pēc tam brauca uz Rāviem, kas jau ir Jaunpils novadā. Arī šeit tika skatītas vairākas caurtekas, pēdējā, ko komisija pārbaudīja, bija pie «Amoliņu» mājām. Šeit novadgrāvis, kurā ievietota caurteka, izrakts 1956. gadā. «Amoliņos» saimnieki nopietni strādā piena lopkopībā, un nu viņiem būs labs ceļš pār notekgrāvī ieguldīto caurteku, kā arī būs iespējams sakārtot meliorācijas sistēmu apsaimniekojamā zemē, lai ganību zelmenis būtu gana lekns.

Labklājība sākas ar valsts grāvjiem un caurtekām

Kā pastāstīja A. Sluckis, nākamais objekts, ko nodos ekspluatācijā ir Kazu kalna grāvis Zantes pagastā. Šeit slīkst meži. Nākamajā gadā sakārtos vairākas ūdens notekas: Dēliņu strautu Zemītes un Vānes pagastos, Kozuļu strautu Džūkstes pagastā un Skujupīti Smārdes pagastā. Ja iecerētā programma darbosies, tad Latvija saņems 17,9 miljonus eiro ūdens līmeņa un noteces regulēšanai. Tad jau var paredzēt, ka četrus gadus katrā bijušajā rajonā būs iespējams sakārtot trīs ūdens notekas. Bez jau nosauktajām Tukuma rajonā varētu būt vēl 10 līdz 12 objekti, kurus sakārtos par Eiropas Savienības līdzekļiem. Tas ir liels ieguldījums, lai varētu strādāt gan lauksaimnieki, gan arī nosusinātu applūdušos mežus. Vienlaicīgi tiks sakārtota arī dzīves vide. Nav mazsvarīgi arī tas, ka Eiropas Savienības līdzekļu apguve nodrošina darba vietas un darbu krīzes laikā. Valsts nozīmes ūdensnoteku tehniskais stāvoklis ir galvenais priekšnoteikums privāto meliorācijas sistēmu sekmīgai darbībai – valsts novadgrāvji savāc un aizvada tālāk no saimniecības meliorācijas sistēmām savāktos ūdeņus. Nekopjot valsts novadgrāvjus, zūd jēga arī privāto zemju īpašnieku aktivitātēm.

Pārmaiņas pārraudzībā

Kā informēja Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Māris Lagzdiņš, tad pašlaik nodaļa apkalpo 21 novadu. Jaunpili apkalpo Saldus pārvalde, taču pārējiem novadiem bijušajā Tukuma rajona teritorijā nekas nemainās. Reģionu vada Uldis Mednis, bet Tukuma sektoru būvinženieris Aivars Apinis. Tukuma rajonā ir 588 km valsts nozīmes ūdensnoteku, pakāpeniski tiek precizēts ūdensnoteku skaits meža zemēs.

2008. gadā Tukuma rajonā tika veikti novadgrāvju kopšanas darbi 53 kilometriem grāvju. Iestājoties ekonomiskajai krīzei, valsts finansējums samazinājās un 1. aprīli no darba atbrīvoja hidrotehnisko būvju remontstrādniekus. Pašlaik galveno darbu sastāda Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguve.