Vīrs, iereibis un izsalcis kā vilks, naktī atgriežas mājās. Virtuvē uz galda vakariņu vietā – zīmīte: "Tavas vakariņas ir sunim vēderā!"
Restorānā zvana telefons:
– Es gribu pasūtīt galdiņu…
Jaunais, tikko darbā pieņemtais oficiants:
– Mēs neizgatavojam mēbeles!
Sarunājas divi večuki.
– Vakar izkritu auto vadīšanas eksāmenā. Mani nosauca par… pedāltoniķi!
– Kas tas tāds!?
– Cilvēks, kas gāzes pedāli neatšķir no bremzes pedāļa…
Divi draugi atgriežas no kolēģa bērēm:
– Jā… Ir briesmīgi nomirt no slimības gultā… Tad jau labāk kā karā – no ienaidnieka lodes…
– Es gan ne. Es labāk gribētu nomirt kā mans vecaistēvs – klusi un mierīgi, miegā. Nevis kliedzot un aurojot, kā viņa vadītā vilciena pasažieri…
Mūrnieks Žanis remontē kaimiņienes dzīvokli:
– Saimniec, krāsa sabiezējusi!
– Ko nu?!
– Vajadzīgas divas pudeles šņabja – atšķaidīšanai.
– Ko tev vecāki uzdāvināja dzimšanas dienā?
– Redzi zem logiem to pelēko mersi?
– O, superīgs autiņš!
– Nu, re! Tieši tādā krāsā man uzdāvināja cepuri!
Reklāma: "Piedāvājam modernus kāzu tērpus. Pastāvīgajiem klientiem – atlaides!"
Skolotājs:
– Malacis, Miķelīt! Tavs rokraksts ir ļoti uzlabojies! Un pareizrakstība – arī.
– Jā, skolotāj! Tagad es jau varu ieraudzīt kļūdas!
– Dēliņ, kāpēc tu negribi krustmātei dot buču?!
– Tāpēc, ka es vakar redzēju, kā viņa iesita tētim pa seju, kad tētis viņu nobučoja!
Ārsta kabinetā:
– Pacient, es nekādi nevaru noteikt jūsu slimības diagnozi. Es domāju, ka tas viss ir dēļ dzeršanas…
– Nekas, dakter, es jūs saprotu! Atnākšu citreiz, kad būsit skaidrā!
Nav vēl komentāru.