Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs otrdien parakstījis rīkojumus, oficiāli atzīstot Gruzijas separātisko reģionu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību.

Rietumi bija stingri ieteikuši Krievijai neatzīt separātiskos reģionus, un pēc Kremļa spertā soļa Lielbritānija paziņoja, ka to "kategoriski noraida", Vācija to nodēvēja par nepieņemamu, savukārt Francija izteica nožēlu.

"Saakašvili izvēlējās genocīdu savu politisko uzdevumu atrisināšanai (..). Dienvidosetijas un Abhāzijas tautas ir vairākkārtīgi izteikušas atbalstu savai neatkarībai. Mēs saprotam – pēc tā, kas ir noticis, tām ir tiesības pašām lemt savu likteni," paziņoja Medvedevs nacionālajos telekanālos pārraidītā uzrunā. "Tās vērsās pie Krievijas ar lūgumu atzīt neatkarību. Vadoties pēc radušās situācijas, bija nepieciešams pieņemt lēmumu. Ņemot vērā tautu brīvās gribas izpausmi (..), ANO nolikumu (..), EDSO dokumentus, es esmu parakstījis rīkojumus par Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu no Krievijas Federācijas puses."

"Tas ir vienīgais veids, kā saglabāt cilvēku dzīvības," paziņoja Medvedevs, aicinot arī pārējās pasaules valstis atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta apakšnams – Valsts dome – pirmdien pieņēma aicinājumu Medvedevam atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. 447 deputāti balsoja par šo aicinājumu, pret – neviens.

Līdzīgu aicinājumu pirmdien jau pieņēma parlamenta augšpalāta – Federācijas padome. Arī tur lēmums tika pieņemts vienbalsīgi.

Priecīgie Abhāzijas galvaspilsētas Suhumi iedzīvotāji pēc ziņu saņemšanas no Maskavas šāva gaisā, atkorķēja šampanieša pudeles un raudāja.

"Mēs esam laimīgi. Mums visiem acīs ir asaras. Mēs esam lepni par mūsu tautu," paziņoja 38 gadus vecā juriste Aida Gabaza.

Tikmēr Dienvidosetijas līderis Eduards Kokoiti otrdien paziņoja, ka lūgs Maskavai pašpasludinātās republikas teritorijā izvietot savu militāro bāzi, ziņo aģentūra "Interfax".

"Es Krievijai arī izteikšu priekšlikumu, lai tā Dienvidosetijas teritorijā izvieto krievu armijas bāzi," aģentūra citē Kokoiti teikto.

Pēc Medvedeva paziņojuma par separātisko reģionu neatkarības atzīšanas paātrinājies kritums Krievijas akciju tirgos, brokeriem bažījoties par starptautiskā saspīlējuma saasināšanos. RTS indekss, kurš tirdzniecības sesijā jau bija krities naftas cenu samazināšanās dēļ, noslīdējis par gandrīz 6%. "No biržas skatu punkta šo divu veidojumu atzīšana ir skaidrs solis nepareizajā virzienā," sacīja "Renaissance Capital" stratēģis Dāvids Aserofs.

Gruzija jau nosodījusi Maskavas soli. Ārlietu ministra vietnieks Giga Bokerija separātisko provinču atzīšanu nodēvēja par neslēptu Gruzijas teritorijas aneksiju.

Francija, ar kuras starpniecību tika panākta uguns pārtraukšana starp Gruziju un Krieviju, paziņoja, ka nožēlo Kremļa gājienu.

"Mēs to uzskatām par nožēlojumu lēmumu, un es atkārtoti atgādinu par Gruzijas teritoriālās integritātes atzīšanu no mūsu puses," pavēstīja Francijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

"Tas, ka Krievija ir izvēlējusies šo ceļu, nozīmē to, ka tā ir izvēlējusies konfrontācijas politiku ne tikai ar pārējo Eiropu, bet ar visu starptautisko sabiedrību kopumā," paziņoja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.

Stingrāku nostāju ieņēma Lielbritānija. Ārlietu ministrijas preses pārstāve pavēstīja, ka "mēs to noraidām kategoriski un atkārtoti apliecinām Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti".

Krievijas sūtnis NATO Dmitrijs Rogozins pirms Medvedeva paziņojuma pavēstīja, ka pašreizējā atmosfēra ir līdzīga stāvoklim pirms Pirmā pasaules kara, norādot, ka jauns atsalums attiecībās ir neizbēgams.

"Pašreizējā atmosfēra man atgādina stāvokli Eiropā pirms 1914.gada, kad viena terorista dēļ vadošās pasaules varas iesaistījās sadursmē," avīzei "RBK Daily" paziņoja Rogozins. "Es ceru, ka Mihails Saakašvili neieies vēsturē kā jaunais Gavrilo Princips."