«Krājbankas» krahs arī novadu iedzīvotāju maciņos...
Ņemot vērā valstī aktuālo situāciju ar “Latvijas Krājbanku”, centāmies noskaidrot vai finansiālas problēmas skar arī Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novada iedzīvotājus un pašvaldības.
Iespējams, vislielākā «Krājbankas» krahā cietusī cilvēku grupa Latvijā, šobrīd ir pensionāri un citi pabalstu saņēmēji, kam tieši šajā bankā bija izveidoti konti. Steidzami pensiju un pabalstu saņēmējiem ir jāizvēlas, kurā bankā (vai arī ar pastā) atvērt kontu un turpmāk savu pensiju glabāt, vai arī sēdēt mājās un gaidīt, kad naudu atnesīs pastnieks. VSAA pārstāvji uzsver, ka vislabāk šo izvēli veikt līdz, 25. novembrim (ieskaitot), tad ir garantija, ka nākamā mēneša naudas tiks saņemtas laikā. Lai arī aģentūras darbinieces uzsvēra, ka jāaizpilda anketa, ko varot izdrukāt no interneta (!), noskaidrojām, ka visās bankās, kas šajās dienās strādā pastiprināta režīmā, tas ir – vai līdz vēlai naktij, anketas ir uz vietas, atliek tikai izvēlēties banku un iet uz to, lai uzrakstītu iesniegumu VSAA.
Kas attiecas uz pensionāru naudiņu, kas atrodas «Krājbankas» kontā, tad garantētā atlīdzība līdz Ls 70 000 tiks izmaksāta 20 dienu laikā.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs informēja, ka domei kontu a/s «Latvijas Krājbanka» nav: “Taču esmu izdevis rīkojumu iestādēm un uzņēmumiem, ka neviena darbība ar rēķiniem, naudas, darba algas ieskaitīšanu vai jebkuru maksājumu ar šīs bankas starpniecību ir aizliegta. Ir uzdots sazināties ar attiecīgo institūciju un noskaidrot, vai tai ir konts citā kredītiestādē, uz kuru tad arī veikt pārskaitījumu. Ja cita konta nav, tad jānogaida, kamēr naudas saņēmējs tādu atvērs un tikai tad pašvaldība norēķināsies.”
Tukuma novada domes iestādes un uzņēmumi un noskaidrots, ka nevienā no tām nekādu problēmu saistībā ar šo banku nav, izņemot Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolu, kurai šajā bankā bija konts ar dāvinājumu vairāk nekā Ls 30 000 apmērā.
Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa pastāstīja, ka ne pašvaldībai, ne tās uzņēmumiem »Krājbankā» kontu nav, taču novada teritorijā ir zemnieki un daži mazie uzņēmēji, kuriem bankas konts ir «Latvijas Krājbankā». Tāpēc ir brīdināts novada sociālais dienests, lai nepieciešamības gadījumā varētu izskatīt katru gadījumu atsevišķi, lai arī ne privātpersonas, ne arī uzņēmēji pašlaik pēc palīdzības pašvaldībā nav vērsušies.
Kā pastāstīja Jaunpils novada domes galvenā grāmatvede Agija Līvmane, pašvaldībai «Krājbankā» bijuši divi konti, kuros glabājušies aptuveni 4000 latu. Tāpat kā citām juridiskām personām, arī pašvaldība ko vairāk par iespējām šo naudu atgūt uzzinās nākamnedēļ.
Vairāk lasiet 24. novembra laikrakstā.










