Paredzēts, ka šodien aplī pie bijušās Lauktehnikas notiek Vislatvijas zemnieku protesta akcija, kurā iesaistījušies Tukuma un kaimiņrajonu zemnieki. Par to, ka jāprotestē, lemts lauksaimnieku sapulcē, kas 21. janvārī notika Kocēnu pagastā.

Un – zemnieks atkal uz ceļiem

Sanāksmē piedalījās 130 zemnieki no visas Latvijas, viņu vidū arī vairāki mūsu rajona zemnieki, tostarp arī Kandavas novada Zemītes pagasta zemnieku saimniecības «Lapsas» īpašnieks Guntis Krūmiņš. Viņš pastāstīja, ka Kocēnos nolemts – protesta akcijas rīkos visos Latvijas reģionos, bet, ja valdība zemniekus nesadzirdēs, tad smagā lauksaimniecības tehnika dosies uz Rīgu. G. Krūmiņa saimniecībā ir 80 govis, viņš viens no pirmajiem sāka saimniekot patstāvīgi mūsu rajonā. G. Krūmiņa saimniecībā, tāpat kā daudzās citās, visus šos gadus strādāts, sevi netaupot un savu algu nerēķinot. Ir sasniegts labs saimniekošanas līmenis, saimniecība attīstījusies, taču jaunie ekonomiskie apstākļi zemniekus atkal ir nospiedusi uz ceļiem.

Lūk, G. Krūmiņa viedoklis par pašreiz valstī notiekošo:

– Pārstrādes uzņēmumi ne tikai samazina piena iepirkuma cenas, bet arī lauž piena piegādes līgumus. Šodien līgumu lauž ar vienu zemnieku, rīt, iespējams, ar mani. Drošības nav nekādas. Ražotāji mūsu valstī nav sadzirdēti, viņus neņem vērā. Vairāk tiek domāts par spekulantu un pārpircēju interesēm.

Redzam, ka ražošana Latvijā pašlaik iet uz iznīcību. Ja šodien sēdēsim mājās un neko nedarīsim, tad rīt jau būs par vēlu. Pašlaik piena iepirkuma cena ir no 8 līdz 15 santīmiem, kas ir par maz, lai varētu atmaksāt kredītus. Un tie dažādu attīstības projektu dēļ ir daudziem. Cik ilgi piena veikalā būs šī augstā piena cena? Piena ražotājam no tās vajadzētu saņemt vismaz pusi. Domāju – ja tā turpināsies, veikalos drīz parādīsies piena īstā cena, pašlaik tā ir saskrūvēta nepamatoti augsta, jo zemnieks no tās nepelna. Mēs jau varam izlaist traktoram tehnisko apkopi, vēl šo to neizdarīt, bet, ja tā turpināsies ilgtermiņā, tad būs aizauguši piena vadi un salauzta, strādāt nevaroša tehnika. Kam gan tas būtu vajadzīgs? Žēl tā vienkārši aizlaist postā sasniegto, jo fermā esam tik daudz ieguldījuši…

Nav īstais laiks Gaismas piļu celšanai

Jautāts par Zemkopības ministrijas izstrādāto stabilizācijas plānu, G. Krūmiņš atzīst, ka plāns jau ir labs, bet tādu plānu ir bijis daudz. Šobrīd zemniekus interesē reāla pasākumu izpilde, jo laika gaidīšanai vairs nav.

Viņaprāt, krīzes laiks ir īstais, lai likvidētu tās daudzās partijas, kas to vien zina, kā tērēt līdzekļus. "Turklāt tā ir arī cilvēku savstarpējā sarīdīšana. Gudri cilvēki viens uz otru paliek nejauki tāpēc, ka kaut kas jāpārdala par labu vienam vai otram. Sliktāk bez tām partijām nebūs. Jāizvērtē, vai vairāk vajag bērniem skolas un slimnīcas, vai to gaismas pili. Kas vēl būs jāziedo, lai gaismas pilis celtu? Tā jau ir attieksme pret lietām un pret tautu.

Tas, ka zemnieks grib strādāt, bankas neinteresē. Īpašums ir ieķīlāts, un neveiksmes gadījumā tas ātri vien pāries kāda dāņa vai vācieša īpašumā. Vieni te audzē kviešus, otri – cūkas. Viņi būs tikuši pie sev vajadzīgajām teritorijām. Un šīm valstīm ir izdevīgi, ka zemnieks var ražot, bet blakusprodukts – virca pārsātina zemi Latvijā, nevis viņu valstī. Tādas taču ir arī veco Eiropas valstu intereses," secina zemnieks G. Krūmiņš.