Gruzijas dzejniekam atsaka Latvijas vīzu
Bija paredzēts, ka Dzejas dienu pasākumā "Ziemeļi-Dienvidi" uzstāsies arī dzejnieks un publicists no Gruzijas Dāvids Čikhaladze, taču dažas dienas pirms pasākuma viņam tika atteikta Latvijas vīza, aģentūru LETA informēja Dzejas dienu koordinatore Inga Bodnarjuka.
Čikhaladzes vizīte Latvijā bijusi saskaņota Latvijas Kultūras ministrijā un Ārlietu ministrijā, bet kāds ierēdnis Latvijas vēstniecībā Tbilisi pēkšņi pieņēmis vienpersonisku lēmumu – atteikt Latvijas vīzu gruzīnu dzejniekam, pie tam nav paskaidrojis sava lēmuma motīvus ne Čikhaladzem, ne Dzejas dienu organizatoriem.
Dāvids Čikhaladze ir trīs dzejas krājumu un romāna autors. Atdzejojis un tulkojis daudzus amerikāņu dzejniekus un teorētiķus. Regulāri publicējas kā mākslas kritiķis, arī piedalās dažādās mākslinieciskās akcijās un instalācijās, teātra un kino projektos Gruzijā un ārpus tās robežām. Kopš 1994.gada viņš ir arī Margo Korabļovas Tbilisi Performances teātra vadītājs.
Dzejas dienās bez pašmāju autoriem ar lasījumiem uzstāsies arī ārvalstu literāti. Dzejnieki no Vācijas, Beļģijas, Gruzijas, Igaunijas un Japānas iezīmēs savu valstu dzejas tradīcijas un īpatnības.
Pirmais šī gada dzejas dienu pasākums ar citvalstu viesu piedalīšanos notiks jau šo svētdien, 7.septembrī, plkst.19. Pasākumā "Ziemeļi-Dienvidi", kas notiks Andrejsalas elektrocehā, piedalīsies igauņu dzejnieks fs, gruzīnu dzejnieks Šota Iatašvili, kā arī latviešu literāti Guntars Godiņš un Inga Gaile.
Fs pasākumā pārstāvēs Ziemeļus. Viņu mēdz dēvēt par vienu no šī brīža interesantākajiem un modernākajiem igauņu dzejniekiem. Fs divas reizes ar lasījumiem uzstājies arī Latvijā, viņa dzejoļi publicēti vairākos latviešu izdevumos. Viņa dzeja, tāpat kā viņš pats, ir melnā krāsā – tajā figurē nāve, netīrums un tukšums.
Iedomāto dzejas meridiānu vilkt tālāk palīdzēs latviešu pārstāvji Guntars Godiņš un Inga Gaile. Savukārt tā galamērķis ir Gruzija, ko pārstāvēs Šota Iatašvili. Dzejnieks, spītējot sarežģītajai politiskajai situācijai, ir apņēmības pilns parādīt, ka dzeja stāv pāri visam.
Viņš ir dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs un mākslas kritiķis, astoņu dzejoļu grāmatu un trīs stāstu krājumu autors, publicējis arī romānu. Viņš piedalījies dažādos ārvalstu dzejas festivālos, bet dzejnieka darbi tulkoti daudzās valodās, to vidū krievu, angļu, vācu, franču, holandiešu un citās.
8.septembrī plkst.14 spīķeros, "Dirty Deal Cafe", interesentiem pirmo reizi būs iespēja tikties ar japāņu dzejnieku Banju Nacuiši. Viņš ir izdevis japāņu valodā daudzas savu haiku grāmatas, teorētiskas apceres par šo japāņiem tik raksturīgo poētisko žanru, un darbi ir atdzejoti daudzās pasaules tautu valodās.
Vispasaules haiku asociācijas dibinātājs un prezidents sniegs lekciju un haiku meistardarbnīcu. Šīs tikšanās laikā dzejnieks centīsies iepazīstināt latviešus ar haiku neparasto dabu un to rakstīšanas principiem.
Dzejas dienu laikā paredzētas vēl vairākas tikšanās ar Banju Nacuiši, to vidū viņa un dzejnieka Leona Brieža lasījumi Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātē 9.septembrī plkst.12, tikšanās ar abiem dzejniekiem Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrā 9.septembrī plkst.19, kā arī Banjas Nacuiši un Leona Brieža grāmatas "Balsis no mākoņiem" atvēršanas svētkos Ārzemju mākslas muzejā 10.septembrī plkst.15. Šis darbs ir trilingvāla (japāniski, latviski, angliski) haiku grāmata.
Savukārt pēdējā tikšanās ar ārvalstu dzejniekiem būs pasākumā "Dzeja kā performance" Andrejsalas elektrocehā 10.septembrī plkst.19. Šajā reizē uzstāsies vācu dzejnieks Bas Bethers un beļģiete Lorānsa Vjela. Viņu uzstāšanos var dēvēt nevis vienkārši par lasījumiem, bet gan par īstu priekšnesumu. Abiem dzejniekiem ir raksturīga ļoti savdabīga dzejas pasniegšanas forma, kas varētu būt neierasts piedzīvojums daudziem latviešu dzejas mīļotājiem.
Bastians Bethers pats sevi dēvē par Basu un "mutvārdu dzejnieku". Viņš tiek uzskatīts par Vācijas labāko "poetry slam" (repam radniecīgās dzejas) žanra pārstāvi un lielāko daļu laika aizvada starptautiskās koncertturnejās. Viņa dzeja nav dzeja tajā izpratnē, pie kādas radusi Latvijas dzejas klausītāju auditorija. Tā vislabāk izbaudāma, vērojot viņa atraktīvo uzstāšanos, klausoties balss modulācijās un intonāciju spēlēs, ko pavada mūzikas bīti un videoprojekcijas.
Otra pasākuma dalībniece, beļģu dzejniece Lorānsa Vjela, ir studējusi romāņu valodu filoloģiju. Saņēmusi Lielo drāmas balvu un Galveno balvu par deklamēšanu Briseles Karaliskajā konservatorijā. Kā autorei, aktrisei un režisorei, Lorānsai Vjelai patīk strādāt ar mūsdienīgiem darbiem. Autore arī pati iestudē savas lugas. Viņas uzstāšanās vienmēr ir ļoti teatrālas un pārsteigumu pilnas.
Ārvalstu dzejnieku Dzejas dienās viesu lasījumu piedāvājums solās būt spilgts un interesants.
Ieeja visos pasākumos bez maksas.











