Francija izvirza četras prioritātes savai prezidentūrai Eiropas Savienībā
Prezidents Nikolā Sarkozī izvirzījis četras prioritātes Francijas sešu mēnešu prezidentūrai 27 valstu Eiropas Savienībā, kas sāksies šonedēļ. Viņa izvirzītās prioritātes ir šādas:
IMIGRĀCIJA: Francija vēlas izstrādāt jaunu imigrācijas un patvēruma piešķiršanas paktu, kas padarītu stingrāku Eiropas politiku attiecībā pret ārvalstniekiem. Pirmais projekts tiks prezentēts 7. un 8.jūlijā paredzētajā imigrācijas lietu ministru apspriedē Kannās. Šis pakts lielā mērā balstās uz Sarkozī aicinājumu īstenot "izvēles imigrāciju", kuras centrā ir Francijas ekonomiskās vajadzības, taču pakts centīsies arī saskaņot imigrācijas likumdošanu, uzlabot robežkontroli, izmantojot modernās tehnoloģijas, un atbalstīt frontes pirmās līnijas valstis cīņā pret nelegālo imigrāciju. Paktā būs mēģinājums saskaņot atšķirīgo patvēruma piešķiršanas politiku dažādās ES valstīs, un Francija cer panākt visu valstu solījumu aizliegt vispārējās amnestijas. Laikā no 2003. līdz 2007.gadam vairāk nekā diviem miljoniem nelegālo imigrantu Spānijā un Itālijā tika piešķirtas darba atļaujas.
AIZSARDZĪBA: Sarkozī saista lēmumu uzņemt Franciju atpakaļ NATO integrētajā komandas sistēmā ar Eiropas aizsardzības veidošanu. Pirmais šķērslis jau ir radīts ar Īrijas teikto "nē" Lisabonas līgumam, kas paredzēja ciešāku militāro sadarbību. Francija cer pārskatīt 2003.gadā izstrādāto Eiropas drošības stratēģiju un veikt pasākumus militārā potenciāla palielināšanai ar jauno Francijas un Lielbritānijas lidmašīnu bāzes kuģu grupu. Sarkozī ir pārskatījis priekšlikumu, kas tika izteikts jau 1999.gadā, izveidot 60 000 vīru Eiropas spēkus, kurus gada laikā varētu izvietot visās karadarbības zonās. Taču pret plāniem izveidot ES spēku galveno štābu Briselē iebilst Lielbritānija, kas to uzskata par nevajadzīgu NATO dublēšanu.
ENERĢIJA UN VIDE: Francija cer panākt, lai nākamgad Kopenhāgenā gaidāmajā pasaules konferencē tiktu izskatīta vienošanās par klimata izmaiņām, kas dotu iespēju risināt sarunas par jauniem mērķiem siltumnīcas gāzu izplūdes samazināšanā. ES vēlas līdz 2020.gadam samazināt CO2 izmešu apjomus par 20%, taču 27 dalībvalstīm vēl jāvienojas par veidu, kā sasniegt šo mērķi. Sarkozī plāno oktobrī nākt klajā ar Eiropas pasākumu paketi, lai apturētu straujo naftas cenu kāpumu, taču viņa priekšlikums pazemināt pievienotās vērtības nodokļa griestus jau sadūries ar Vācijas pretestību, kura apgalvo, ka PVN izmaiņas neveicināšot patēriņa samazināšanos.
LAUKSAIMNIECĪBA: Francija cer sākt debates par turpmāko Kopējo lauksaimniecības politiku (CAP), kas "apēd" līdz 40% visa ES budžeta. Francija, kas ir lielākā lauksaimniecības produkcijas ražotāja un arī lielākā ieguvēja no ES lauksaimniecības subsīdijām, vēlas noteikt jaunas sarunu jomas, kad 2013.gadā beigsies pašreizējās CAP termiņš. Laikā, kad strauji pieaug pārtikas cenas, sagaidāms, ka Sarkozī pieprasīs saglabāt spēcīgu lauksaimniecības atbalsta sistēmu Eiropā, neraugoties uz Lielbritānijas aicinājumiem pakāpeniski samazināt CAP budžetu.










