Eiropas Savienības (ES) līderi samitā lems par ārkārtas plāniem finanšu sektora glābšanai, lai atjaunotu uzticību grūtībās nonākušajam banku sektoram.

Cenšoties ierobežot finanšu krīzi, Eiropas valstu valdības ir solījušas iepludināt tirgū vairāk nekā 1,7 triljonus eiro, lai glābtu bankas, kas nonākušas uz sabrukuma sliekšņa.

ES 27 nāciju līderi trešdien, 15.oktobrī, un ceturtdien Briselē paredzētajā galotņu sanāksmē apmainīsies ar idejām krīzes novēršanai un izskatīts svētdien eirozonas valstu izstrādāto glābšanas plānu.

"Darbs vēl turpinās. Mēs redzam gaismu tuneļa galā, bet mēs vēl to neesam sasnieguši," žurnālistiem otrdien Briselē norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Eirozonā ietilpstošo 15 valstu un Lielbritānijas vadītāji svētdien Parīzē notikušā sanāksmē vienojušies par Eiropas finanšu sistēmas atbalsta plāna izveidi, lai finanšu sistēmā atjaunotu stabilitāti.

15 eirozonas valstu prezidenti vienojās kopīgi cīnīties ar pašreizējo finanšu krīzi, bankās iegādājoties akcijas un nodrošinot starpbanku aizdevumu plūsmu.

Līdz Parīzes sarunām Eiropas valstis ar grūtībām spēja koordinēt savas reakcijas uz finanšu krīzi, nespējot pārliecināt satrauktos investorus.

"Mēģināt tikt galā vienatnē šajā klimatā būtu jebkuras valdības nāvīga kļūda. Mēs esam vienojušies par plānu, kuru valdības var izlemt pielietot vai nepielietot," norādīja Barrozu.

Kaut arī nesenie solījumi palīdzēt banku sektoram ir uzlabojuši uzticību, pastāv bažas par dažām ES valstīm, kas neplāno šādus radikālus soļus.

Izskanējuši arī aicinājumi ES līderiem pievērsties pasākumiem, ko vajadzētu paveikt, lai nepieļautu šādas krīzes nākotnē.

EK ir ierosinājusi uzlabot Eiropas valstu banku kontroles dienestu koordināciju, kā arī pārskatīt kredītreitingu aģentūru regulas.