4. aprīlī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vadībā notika tematiskā diskusija par Latvijas telpiskās attīstības perspektīvām. LIAS redakcijas grupas eksperti ir izvērtējuši un uzskata, ka pēc iespējas plašāku pakalpojumu loku nepieciešams ievietot internetā, attīstot e-parakstu un citus e-pakalpojumus. turpmākai diskusijai tika izvirzītas 29 dilemmas jeb jautājumi, par kuriem nepieciešama izšķiršanās, lai radītu vairākus Latvijas attīstības scenārijus.
Kā informēja Kā informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere, policentriska attīstība paredz līdzsvarotu valsts teritorijas attīstību, pakalpojumu pieejamību un tautsaimniecības izaugsmi. Šobrīd Latvijā ir 77 pilsētas, kur resursu koncentrācija un izaugsme ir neliela, lai nodrošinātu ekonomisko konkurētspēju un izaugsmi ir nepieciešami vērienīgi ieguldījumi.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) redakcijas grupas eksperti kā alternatīvu piedāvā mobilizēt resursus, koncentrēt attīstību un pakalpojumu grozu vienīgi lielākajās pilsētās, pārējās sniedzot vien minimālo pakalpojumu apjomu.
Sanāksmē tika diskutēts par ieguldījumiem visu pilsētu attīstībā, vai tie ir rentabli un plānojamā nākotnē ienesīgi. Kā būtisks jautājums tika izvirzīta pilsētu attīstība, kurās nav liela cilvēku koncentrācija un iedzīvotāju skaits samazinās vai nepieaug.
Tematiskajā diskusijā LIAS redakcijas grupas vadītājs, asociētais profesors Roberts Ķīlis informēja par transporta un sakaru infrastruktūru, kāda transporta sistēma un infrastruktūra spētu nodrošināt optimālāko sasaisti starp dažāda līmeņa pilsētām un apdzīvotajām vietām.
Latvija nav blīvi apdzīvota teritorija, daļa iedzīvotāju dzīvo nelielās pilsētās, ciematos un viensētās. Nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu līmeni visās pašvaldībās ir dārgi un sarežģīti. LIAS redakcijas grupas eksperti ir izvērtējuši un uzskata, ka pēc iespējas plašāku pakalpojumu loku nepieciešams ievietot internetā, attīstot e-parakstu un citus e-pakalpojumus.
Noslēgumā tika diskutēts par jauno dabas resursu apzināšanu un maksimālu izmantošanu, par zemi un mežu kā ekonomiska vērtību pārtikas ražošanai un mežizstrādes izmantošanai.
Latvija ir bagāta ar atjaunojamiem dabas resursiem, kā uzsver R.Ķīlis: "Mums ir meži, brīvas aramzemes platības, jūra un piekrastes josla, salīdzinoši tīrs gaiss un plaši saldūdens rezervuāri. Tās ir ne tikai estētiskas un nacionālas vērtības, bet deficīts daudzviet pasaulē, ko ne vienmēr apzināmies." Resursu saprātīga izmantošana un videi draudzīgas valsts tēla veidošana varētu palīdzēt skaidrāk apjaust un novērtēt "jauno dabas resursu" potenciālu.
Veidojot Latvijas ilgspējīgas attīstības stratēģiju, eksperti ir izvirzījuši vairākus valsts tālākās attīstības jautājumus – stratēģiskās dilemmas un trīs no tām skar Latvijas telpiskās attīstības perspektīvu.
Kabineta pētījumu un 15 ekspertu "prātā vētru" rezultātā turpmākai diskusijai tika izvirzītas 29 dilemmas jeb jautājumi, par kuriem nepieciešama izšķiršanās, lai radītu vairākus Latvijas attīstības scenārijus. Stratēģisko dilemmu pamatā ir tēmas, kuras paredz risinājumus ar vidēja vai ilgtermiņa sekām, jeb arī tās, kuru risinājuma process ir ilglaicīgs. Tie nav īstermiņa jautājumi, piemēram, inflācijas samazināšana, vai arī tādi, kur izvēles jau ir izdarītas un praktiski negrozāmas.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības redzējums nepieciešams gan uzņēmējiem, lai plānotu un virzītu uzņēmējdarbības attīstību, gan jauniešiem, lai izlemtu, kādu profesiju apgūt, kā arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, domājot par savu, savu bērnu un mazbērnu nākotni.
Nav vēl komentāru.