Eksperti diskutē par Latvijas konkurētspēju un resursiem

17. martā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vadībā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) redakcijas grupas eksperti ar dažādu nozaru speciālistiem diskutēja par eksportu, eksporta virzieniem un struktūru, kā arī ražošanas politiku.

17. martā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vadībā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) redakcijas grupas eksperti ar dažādu nozaru speciālistiem diskutēja par eksportu, eksporta virzieniem un struktūru, kā arī ražošanas politiku.

Kā informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere, viens no ilgtspējīgas attīstības stratēģiskajiem jautājumiem ir konkurētspēja un resursi, kur ekspertu izvirzītās dilemmas mērķis ir rosināt diskusiju par konkurētspēju kā Latvijas bagātības avotu, eksporta orientāciju un ekonomiskajiem stimuliem.
Saglabājot esošo eksporta struktūru un attīstot nozares, kur Latvijai jau ir panākumi, piemēram, koksnes apstrādē vai farmācijā, būtu nepieciešams palielināt ietvertā ienākuma daļu, piešķirot produkcijai augstāku sarežģītību.
Ilgtermiņa perspektīvā būtu izdevīgi attīstīt nākotnes nozares, kuras pašlaik vēl tikai sāk veidoties, un domāt kā paplašināt eksportu uz līdz šim maz apgūtiem globālā tirgus reģioniem. Šāda rīcība nav iespējama bez strukturālas eksporta pārveidošanas un koncentrētām valsts investīcijām.
Diskutējot klātesošie uzsvēra, ka ilgtermiņā nepieciešams valsts atbalsts gan ražošanai, gan izglītībai, kas ir stabils pakalpojumu pamats un veicinātu ekonomisko attīstību.
Latvijas atkārtotie mēģinājumi pārstrukturēt tautsaimniecību uz augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanu neatrisina jautājumu par preču un pakalpojumu nepieciešamību. Piemēram, mobilie telefoni, kas tiek salikti kādā Latvijas rūpnīcā, ir produkcija ar augstu pievienoto vērtību. Taču no šo telefonu pārdošanas ienākumiem Latvijā paliek tikai neliela daļa. Savukārt, ražojot un eksportējot farmācijas rūpniecības produkciju, kur medikamenti ir Latvijas zinātnieku izgudroti, Latvijā paliek lielāka ienākumu daļa.
Diskusijās par stratēģiskajām dilemmām piedalījās pārstāvji no Latvijas Darba Devēju konfederācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, nozaru ministrijām un uzņēmēji.
Veidojot Latvijas ilgspējīgas attīstības stratēģiju, vairāk nekā 60 Latvijas dažādu nozaru eksperti profesora Roberta Ķīļa vadībā, analizējot Latvijas tautsaimniecībā notiekošos procesus un globālās attīstības tendences ir izvirzījuši konkrētus un svarīgus valsts tālākās attīstības jautājumus – stratēģiskās dilemmas, lai vienotos par Latvijas attīstības scenāriju turpmākajiem 25 gadiem.
Dilemmu pamatā ir tēmas, kuras paredz risinājumus ar vidēja vai ilgtermiņa sekām, jeb arī tās, kuru risinājuma process ir ilglaicīgs. Tie nav īstermiņa jautājumi (piemēram, inflācijas samazināšana), vai arī tādi, kur izvēles jau ir izdarītas un praktiski negrozāmas.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības redzējums nepieciešams gan uzņēmējiem, lai plānotu un virzītu uzņēmējdarbības attīstību, gan jauniešiem, lai izlemtu, kādu profesiju apgūt, kā arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, domājot par savu, savu bērnu un mazbērnu nākotni.

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru