Svētdienas, 6. jūlija, vakarā ar vērienīgu koncertu tika atklāti nu jau XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Šis ir svētku jubilejas gads: dziesmotajiem svētkiem – 135., bet deju svētkiem – 60. gadskārta.

Tašu jau pirms svinīgā svētku atklāšanas koncerta gan 4., gan 5. jūlijā notika vairāki nozīmīgi pasākumi, kā, piemēram, vokālo ansambļu konkurss, Tautas lietišķās mākslas izstādes atklāšana, Dziesmu svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, tradicionālais svētku gājiens, svētku gadatirgus atklāšana, Tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu maratons un koncerts «Deju svētkiem – 60».

«Vocalica» – labākie valstī

Vokālie ansambļi pirmo reizi Dziesmusvētku vēsturē ir pilntiesīgi svētku dalībnieki un piedalās svētkos ar trīs koncertiem – bērnu vokālo ansambļu koncertu «Rīgas kalnu noslēpumi» Vērmanes dārzā, koncertu Jāņa baznīcā un koncertu «Mīlestības dziesmas» Doma baznīcas dārzā. 4. jūlijā Mazajā Ģildē, Rīgā, norisinājās Vokālo ansambļu konkursa fināls, kas noteica valsts labākos vokālos ansambļus sešās kategorijās: bērnu (vecumā līdz 15 gadiem), sieviešu, vīru, senioru (vismaz 50% dziedātāju ir pensijas vecumā), jaukto un pusprofesionālo vokālo ansambļu grupā. Latvijā ir vairāk nekā 700 vokālo ansambļu, no kuriem pēc žūrijas lēmuma uz finālu tika aicināti 35 labākie. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija vokālās mūzikas eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Mēs – tukumnieki – varam lepoties ar Jaunpils vokālo grupu «Vocalica» (vadītājs Ainars Plezers), kas ieguva 1. vietu jaukto vokālo ansambļu grupā; ar Tukuma pensionāru biedrības sieviešu vokālo ansambli «Sidrabrasa» (vadītāja Dace Perševica) ar iegūto 3. vietu senioru vokālo ansambļu grupā, kā arī ar Smārdes pagasta sieviešu vokālo ansambli Gitas Vanagas vadībā ar iegūto 6. vietu.

Lietišķā māksla – Dzelzceļa vēstures muzejā

5. jūlija svelmainajā dienā jau agri pirms Dziesmusvētku Tautas lietišķās mākslas izstādes «Es vidū» atklāšanas Rīgā, Dzelzceļa vēstures muzejā, pulcējās gan jauni, gan veci ļaudis, lai aplūkotu tautas mākslinieku radītos rokdarbus. Izstādes rīkotāji iecerējuši, ka šai izstādei jābūt kā aicinājumam ikvienam uzņemties atbildību, lai saglabātu un koptu tautas lietišķas mākslas mūžīgās vērtības – senās un ne tik senās, mūsdienīgās un avangardiskās. Jāteic, ka interesentu atklāšanā tiešām netrūka.

Izstādē izvietoti 100 tautas lietišķo mākslas studiju dalībnieku 2 942 darbi, kas tapuši pēdējo piecu gadu laikā – pinumi un keramika, kokgriezumi un gobelēni, audumi un tautas tērpi. Izstādes atklāšanu papildināja amata prasmju un modes kolekciju demonstrējumi. Organizatori atvainojās mākslas darbu autoriem, ja kāds savu darbiņu izstādē tomēr neatrod, jo bijis ļoti daudz atsūtīto darbu, un muzejā gluži vienkārši neesot pieticis vietas to izvietošanai.

Tukuma Tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» dalībnieces, kuras sastapām izstādes atklāšanā, Ausma Pētersone, Maija Smilga, Ruta Švampe un Agita Pumpure – starp tūkstošiem darbu spēja atrast arī savus rokdarbus.

Atklājot pasākumu, kultūras ministre Helēna Demakova izteica prieku par to, ka lietišķās mākslas laukā darbojas daudz izcilu meistaru: "Alkas pēc skaistā ir izpaudušās ne tikai mūsu tautas nemateriālajā kultūras mantojumā. Arī sadzīves priekšmetos, lietišķās mākslas izstrādājumos mēs sastopamies ar daudziem izciliem meistariem, kas no paaudzes paaudzē nodod senās tradīcijas spēku." Izstāde, kas iekārtota Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Uzvaras bulvārī 2/4, Rīgā, (Ieeja – Ls 3.) būs aplūkojama līdz pat 31. jūlijam.

Sudraba goda zīmes virsvadītājiem

Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu ir rūpējušies ļoti daudzi cilvēki, izcilas kultūras personības, viņu vidū arī virsdiriģenti un virsvadītāji, kuru godināšanas pasākums katros svētkos nu jau kļuvusi par tradīciju. 5. jūlija novakarē Dziesmusvētku parkā pulcējās nopelniem bagātie Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenti un virsvadītāji, kuriem tika pasniegtas sudraba piemiņas zīmes. To pasniegšana izvērtās emocionālā priekšnesumā, kas sākās ar bērnu gājienu pāri simboliskai ūdensšķirtnei. Gluži kā pasakā – tīras, dzidras un sudrabotas skaņas un krāsas! Sudraba Goda nozīmi saņēma Dziesmu svētku goda virsdiriģenti: Terēzija Broka, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Imants Kokars, Gido Kokars, Pauls Kvelde, Roberts Zuika; virsdiriģenti: Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Jānis Erenštreits, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Romāns Vanags, Jānis Zirnis; Deju svētku goda virsvadītāji: Marga Apsīte, Aija Baumane, Ojārs Grasis, Imants Magone, Zigurds Miezītis, Vilis Ozols, Ingrīda Saulīte, Uldis Šteins, Osvalds Štrauss, Uldis Žagata; virsvadītāji: Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkevičs, Ilze Mažāne, Arta Melnalksne, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja; pūtēju orķestru virsdiriģenti: Raitis Ašmanis, Haralds Bārzdiņš, Artūrs Maculēvičs, Jānis Puriņš, Egons Salmanis un Pēteris Vilks.

Gājienā – vairāk nekā piecas stundas

Gājiens ir tradicionāla Dziesmu un deju svētku sastāvdaļa. Vairāk nekā 38 500 svētku dalībnieki un viesu kolektīvi, ģērbušies tautas tērpos, tikās 11. novembra krastmalā un caur Rātslaukumu, pa Kaļķu ielu, gar Brīvības pieminekli, pa Brīvības ielu devās līdz Dailes teātrim. Kā katros svētkos, gājiena dalībniekus visā maršruta garumā pavadīja tūkstošiem cilvēku ar gavilēm, aplausiem uz apsveikuma saucieniem svētku dalībniekiem. Netradicionāli vien esot tas, ka šogad pirmo reizi svētku vēsturē dalībnieku gājiens notiek atklāšanas dienā, nevis noslēgumā, kā tas ir bijis līdz šim. Maršruta sākumā, pie Rātsnama, pie Pirmajiem Goda vārtiem dalībniekus Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Ivars Godmanis, arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Otrie Goda vārti dalībniekus sveica pie Brīvības pieminekļa. Gājiena dalībniekus gala punktā – pie Dailes teātra – sumināja svētku virsvadītāji.

Tukuma rajons šoreiz bija "pieskaitīts" Kurzemei, kas šogad gājienā devās pirmā, uzreiz pēc deju kolektīviem. Mūsējo priekšgalā rikšoja Kurzemes hercogu laika kariete, ko rotāja rožu vītnes, rožu meitenes, arī pašvaldību vadītāji un koru virsvadītājs Romāns Vanags. Zirga pajūgs tukumniekus sagaidīja Rātslaukumā, kur pievienojās gājienam. Dzīvnieku gan tramīgu darīja pūšaminstrumentu skaņas, tādēļ dalībniekiem, kas gājienā devās pirms Tukuma, tika palūgts pieklusināt savus mūzikas instrumentus. Tiesa gan kāds kolektīvs tīši vai netīši, šķiet, pārbaudīja dzīvnieka nervus, sākot spēlēt, tieši ejot garām pajūgam, un – tad tik sākās… Dzīvnieks parādīja, uz ko ir spējīgs, paceļoties uz pakaļējām kājām. Apkārtējie bija satraukušies ne pa jokam! Bet viss beidzās labi. Zirga pajūgs cēli pavadīja kuplo mūsu pilsētas un rajona pašdarbnieku saimi svinīgajā un krāšņajā gājienā. Jā, dziesmas, dejas, atraktīvi izsaucieni, skatītāju gaviles, ziedu vijas – netrūka sveicienu gaviles dalībniekiem. Un var tikai apbrīnot visu ļaužu izturību, jo gājiens ilga vai visu dienu – vēl 17.00 Doma laukumā bija redzami Rīgas kolektīvi, kas gaidīja savu uznāciena kārtu; pēdējie soļotāji pēc gājiena taisnā ceļā devās uz Mežaparku, lai gatavotos svētku atklāšanas koncertam.

Deju svētkiem – 60!

1948. gadā Dziesmu svētku ietvaros tika rīkoti arī 1. Deju svētki ar 52 deju kolektīviem un 920 dalībniekiem. Kopš šiem notikumiem pagājuši 60 gadi, un dejotāju skaits svētkos pieaudzis līdz 15 000. Jubileja tika atzīmēta ar krāšņu koncertu, kas Arēnā «Rīga» sākas, vēl nebeidzoties gājienam. Jubilejas koncertā piedalījās tikai 34 labākie bērnu, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi. Tostarp Tukuma Tautas deju ansambļa (TDA) «Svīta» vidējās paaudzes kolektīvs. Koncertā redzējām 28 par klasiku kļuvušās latviešu horeogrāfu dejas.

Pēc koncerta uzrunātais TDA «Svīta» dalībnieks Aigars Rosickis pastāstīja: "Šie man jau ir piektie Deju svētki un jāatzīst, ka tik lielu emocionālo pacēlumu, kā dejojot Arēnā «Rīga», vēl līdz šim neesmu sajutis. Iespējams, tas arī tāpēc, ka par šo iespēju nācās pamatīgi pacīnīties – lai piedalītos šajā koncertā, mūsu deju kolektīvam nācās izturēt vairākas skates, kas nebūt nebija viegli. Bet prieks un gandarījums nu ir milzīgs!"

Dziesmu svētki atklāti!

Pašā svētdienas vakarā cilvēku pūļi straumēm devās uz atjaunoto Mežaparka estrādi, kur 21.00 sākās atklāšanas koncerts «Dziedot dzimu, dziedot augu».

Atklāšanas koncertā, piedalījās sieviešu kori (3000 dalībnieku), vīru kori (1200), jauniešu (1500), senioru (1200), zēnu (500) un 5. līdz 9. klašu meiteņu (3000) kori, pūtēju orķestri, Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, populārās mūzikas grupa «Prāta Vētra», dūdu un bungu mūzikas grupa «Auļi» un deju grupa «Dzirnas» Agra Daņiļēviča vadībā.

Sākoties koncertam, tā klausītājus un dalībniekus nedaudz atveldzēja viegls lietus, taču tas it nemaz netraucēja baudīt vienotību, ko sagādāja skānu un krāsu daudzskaitlīgā vienotība mūzikā.

Koncertu vadīja aktieru ģimene Katrīna Pasternaka un Juris Kalniņā. Svinīgi estrādē ienesa visu kolektīvu karogus, kā arī lielo vēsturisko Dziesmu svētku karogu. Saviļņojošu momentu koncertā it kā netrūka, to dēl varējām pievērt acis arī uz Ministru prezidenta Ivara Godmaņa gramatiski nepareizo runu. Vien izdzirdot leģendāro komonista Mārtiņa Brauna skaņdarbu «Saule, pērkons, Daugava», gaidīju, kad pār ķermeni pārskries pārdzīvojuma trīsas, kā tas vienmēr noticis, taču… Kaut kā pietrūka. Šķita, ka lielā estrāde netiek piepildīta ar skaņu. Varbūt par maz koru, varbūt atjaunotā estrāde vēl nav pietiekami apskaņota, varbūt, varbūt… Koncerts bija noorganizēts godam, skatuve izgaismota, netrūka arī papildu ekrāni, skatītāji sēdēja jaunos, krāsotos solos, nebija problēmu ar savas sēdvietas atrašanu, ja bija jautājumi, varēja droši vērsties pie brīvprātīgajiem svētku palīgiem dzeltenos kreklos, pie tualetēm nebija rindu, turklāt tajās bija arī tualetes papīrs, arī policijas uzraudzības netrūka…

Jāatzīst, ka skatītājus " gluži vai pamodināja bērnu uznāciens un vitālā gaisotne, kuru bērni radīja visā estrādē. Gluži vai žēl, ka šis bija vienīgais lielais koncerts, kurā piedalījās bērnu kori, kas tūlīt pēc koncerta jau devās mājup. Uz mājām devās arī vairums jaukto koru, kuri Rīgas mājvietās atgriezīsies rītdienas, 9. jūlija vakarā, lai turpinātu gatavoties lielajam Dziesmu svētku noslēguma koncertam, kas notiks šo sestdien, 12. jūlijā. Gaidīsim piepildījumu, vēl lielāku gandarījumu un cerēsim, ka lielā Mežaparka estrāde skaniski sevi attaisnos noslēguma koncertā, kad dalībnieku tūkstoši savienosies dziesmotā vienotībā ar skatītāju tūkstošiem.

Par Dziesmu svētku sadzīvi lasiet nākamajā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» numurā jau šo ceturtdien, 10. jūlijā.

Bildes skatiet galerijā!