28. un 29. martā – aizvadītajās brīvdienās – Tukuma kultūras namā izskanēja folkfestivāls «Kurzemītes maliņā». Uz to bija sabraukuši «Austras bērni» (mūziķes Austras Pumpures skolēni), bardi un dzejnieki no visas Latvijas; žēl vien, ka publikas vietā – paši dalībnieki, jo folkmūzikai joprojām visai šaurs piekritēju loks.

Viens no šī pasākuma krusttēviem Aldis Limanskis teica šādus jaukus vārdus: "Ziedonim ir tādas rindas iekš poēmas par maizi: "Maize ir kā pasaule – apakšā zemes garoza un pāri – debesu garoza. Kad maize – dzīve – nepareizi iejaukta, debesu garoza atlec, un tu paliec bez debesīm." Mums katram, acīmredzot, dzīvē vajadzīgs tāds ieraugs, lai tā garoza neatlektu. Man tāds ieraugs ir ģimene, draugi, un, protams, jūs un tas, ko jūs darāt."
Viegli karogu pacelt, bet grūtāk noturēt un tālāk nest, tālab visu cieņu Ziedonim (tam, kurš Stutiņš, un kurš kopā sanākšanas tradīciju atjaunojis, jo patiesībā festivāls pirmoreiz rīkots pirms 20 gadiem).
Šogad, dalībnieku rosināti, pēc ilgiem laikiem uz skatuves kopīgi dziesmu nodziedāja Agita un Ziedonis Stutiņi; bija ieradušās tādas folkmūzikas leģendas kā Austra Pumpure, Prievīšu Andris, Anta Eņģele, Virsaitis un citi; savukārt Uldis Kākulis, kura balss labi iederētos arī uz operas skatuves, dāvāja festivālam himnu, kas nu citugad būs jāzina katram dalībniekam…