Beidzot sagaidījām ilgi gaidīto ledu, bet atkal nekā. Atkal atkusnis.

16. janvāris. Laba copes diena. Izredzes palielināsies raudu makšķerniekiem, kā arī līdaku bļitkotājiem. Raudas meklējamas ezeru dziļumos, āliņģos nogremdējot iebarojamo ēsmu.

17. janvāris. Slikta copes diena.

Jebkurš prātīgs makšķernieks zina, ka neviena dzīva radība nespēj stundām ilgi nepārtraukti baroties, turklāt vairākas dienas pēc kārtas. Viss atkarīgs no barības daudzuma konkrētajā ūdenstilpnē. Ja barības daudz, zivis pieēdīsies ātrāk, ja maz – gausāk, līdz ar to ķersies labāk.

18. un 19. janvāris. Teicamas copes dienas. Ķersies galvenokārt asari.

20. janvāris. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi, tāpēc pārskatiet makšķernieka piederumus.

21. un 22. janvāris. Teicamas copes dienas.

Arvien populārāki kļūst planējošie ziemas žibuļi. Šie ir mānekļi, kas piesaista zivs uzmanību ar planēšanu. Šie mānekļi domāti tikai plēsīgo zivju ķeršanai.

Ir divu veidu mānekļi.

Vienam katrā pusē iekausēts vienžubura āķis, nedaudz zem pirmā iekausēts neliels trīsžuburītis, bet visa pamatā ir planējošā vizuļa aste, kura pēc izskata atgādina spārniņus. Astes tiek gatavotas no izturīgas un kvalitatīvas plastmasas vai no metāla.

Otrie ir aptuveni uz pusi mazāki nekā pirmie un reti kad tiem ir iekausēts trīsžuburis, jo šajā variantā tas ir lieks un var traucēt spēlei. Tāpat šeit nav "spārniņu", bet ir saru vai spalvu astīte.

Pareizi nobalansēti mānekļi ir tie, kam priekšējā daļa ir nedaudz piepacelta, aptuveni par 10 grādiem. Tos, kam aizmugurējā daļa ir kaut nedaudz augstāk vai arī ideāli horizontāla, tos jau var uzskatīt par brāķiem. Jāņem talkā vīlīte un viss liekais jānovīlē nost. Pārcensties gan nevajag – par daudz noņemot, varat mānekli pavisam sabojāt un tas vispār nebūs lietojams.

23. janvāris. Slikta copes diena. Zivīm apetīte zūd, bet ne uz ilgu laiku.

24. līdz 31. janvāris. Ķersies labi. Plēsīgās zivis izrādīs pastiprinātu interesi par žibuļiem un planējošiem vizuļiem.

Daudzi copmaņi janvārī paliek uzticīgi asariem. Ņemot vērā, ka ziemas vidū asari un gandrīz visas citas zivis ir miegainas, ēsmām un mānekļiem jāvelta pastiprināta uzmanība.

Vispirms jau aukliņai jābūt pavisam tievai. Parastais auklas diametrs ziemā ir 0,1 vai 0,12 mm, bet daudzi makšķernieki dod priekšroku vēl tievākai – 0,08 mm.

Mormiškai jābūt pēc iespējas mazākai un tajā pašā laikā smagai. Asarim stiprā salā vielmaiņa ir tik zema, ka tas nevar sagremot lielu medījumu, tādēļ lielu mormišku šūpošanos vienkārši ignorē. Jo mazāka mormiška, jo labāk. Pašas mazākās mēdz būt no 2,5 līdz 3,5 mm, bet – kā tad ar svaru? Šo problēmu risina volframa mormiškas. Nopirkt tās nav problēma. Volframa mormiškas ir ideālas, makšķerējot 3 līdz 8 m dziļumā. Izmantot lielākā dziļumā tās ir neiespējami; šādās situācijās lieti noder mazie vizuļi.

Šajā laika periodā vislabāk izmantot "lāsītes", "skrotiņas" mormišku – tādu, kas spēles laikā rada pašas mazākās ūdens svārstības. Jo zem ledus, sniega un vēl solīdā dziļumā ir tumšs. Asari potenciālo medījumu uztver pirmām kārtām ar sānu līniju, bet noapaļotās mazās mormiškas rada asarim pievilcīgas kustības.