Pēc Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) pasūtījuma no 2007. gada 15. septembra līdz 15. decembrim veikts pētījums «Vispārizglītojošo skolu 1. klašu skolēnu gatavība pamatizglītības satura apguvei». Bija jāizstrādā ieteikumi par piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, lai viņi varētu sekmīgi apgūt vispārējās pamatizglītības obligāto saturu. Pētījumu veica vispārizglītojošo skolu pedagogu un augstskolu mācībspēku komanda.
Kā norādīja ISEC Informācijas biroja vadītājas vietniece Elīna Šmite, pētījuma gaitā tika izveidots diagnosticējošais darbs latviešu valodā un matemātikā, izstrādātas anketas skolotājiem un vecākiem, veikta izglītības programmu analīze. Diagnosticējošā darba mērķis – noskaidrot 1. klases skolēnu apgūtās pamatprasmes, uzsākot mācības skolā. Anketu mērķis – noskaidrot skolotāju un vecāku viedokli par skolēnu gatavību pamatizglītības satura apguvei un problēmām darbā ar pirmklasniekiem. Izglītības dokumentu analīze parāda nepieciešamās pamatprasmes, uzsākot pamatizglītības apguvi. Pētījumā iesaistījās 37 Latvijas vispārizglītojošās skolas, 1040 skolēni, 800 vecāki, 55 pirmo klašu skolotāji.
Diagnosticējošais darbs 1. klasēm tika veikts latviešu valodā un matemātikā divu dienu garumā, katram priekšmetam atvēlot 40 minūtes. Darba izpildes rezultāti matemātikā: 70% skolēnu darbu veikuši labi un izcili, 20% skolēnu darbu veikuši viduvēji, 10% darbu veikuši vāji. Savukārt latviešu valodā 61% skolēnu darbu veikuši labi un izcili, 30% skolēnu darbu veikuši viduvēji, 9% darbu veikuši vāji. Diagnosticējošā darba rezultāti ir individuāli atšķirīgi un atšķiras starp dažādām skolām un klasēm. Nepietiekami apgūtas pamatprasmes var apgrūtināt turpmāko vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetu standartu apguvi. Īpaši tas attiecināms uz lasītprasmi, kas ir pamats citu mācību priekšmetu apguvei. 75% pārbaudīto bērnu nespēj vai ar grūtībām veido vārdus no zilbēm un no vārdu virknes izdala vārdus. Šādas lasītprasmes līmenim jāskaidro cēloņi un iespēju robežās jāstrādā pie to izskaušanas.
Pētījumā īstenotā vecāku aptauja tika veikta, lai noskaidrotu vecāku viedokli par bērnu pamatprasmju (valodā, matemātikā, sociālo, pašapkalpošanās) apguvi. Rezultāti rāda, ka 87% vecāku uzskata, ka bērns ir pietiekoši sagatavots skolai, 13% atbild noliedzoši. Gandrīz visi vecāki uzskata, ka bērnam ir nepieciešama viņu palīdzība mājas darbu sagatavošanā. Vecāku ieteikumi, kā padarīt vieglāku bērna pāreju no pirmsskolas izglītības iestādes uz skolu, liecina, ka vairākums ir orientēts uz akadēmisko zināšanu apguvi, izmantojot pedagogu vadību un noteiktu pieeju audzināšanā un mācīšanā. Mazāk ir uz bērna attīstību orientētu viedokļu, kas saistīti ar domāšanas un jaunrades attīstību. Vecāki uzskata, ka jāsamazina bērnu skaits sagatavošanas grupās, lai pievērstu lielāku uzmanību katram bērnam. Dalās vecāku viedoklis par to, vai bērnudārzā pēdējā gadā jārada līdzīgi apstākļi kā skolā – no vienas puses bērns varētu justies vairāk sagatavots skolas dzīvei, no otras – bērns priekšlaicīgi tiek padarīts par skolēnu, tādējādi atņemot viņam tik svarīgos bērnības gadus un, iespējams, nomāktu turpmāko interesi par mācībām. Bērnu sociālās un pašapkalpošanās prasmes tiek veidotas gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan mājās. Anketas rāda, ka vecāki šīs prasmes novērtē kā nepilnīgi apgūtas, taču tās ir būtiski nepieciešamas darbam skolā.
Ar anketas palīdzību aptaujājot 1. klases skolotājus, tika noskaidrots pedagogu viedoklis par 1. klases skolēnu sagatavotību pamatizglītības satura apguvei un noteiktas galvenās problēmas darbā ar pirmklasniekiem. Skolotāju aptauja parāda, ka skolēnu sociālā un emocionālā sagatavotība skolai nav pietiekama. Savukārt pamatprasmes vairums skolēnu ir apguvuši, tomēr daļai skolēnu labāk attīstīta varētu būt fonemātiskā dzirde, plašāks vārdu krājums un pilnīgāka prasme veidot loģisku, secīgu stāstījumu. Apkopoti arī skolotāju biežāk izmantotie mācību līdzekļi – tie tiek uzskatīti par kvalitatīviem, taču vairāk piemērotiem skolēniem, kuri jau ir apguvuši lasītprasmi.
Daži no skolotāju ierosinājumiem kā mazināt plaisu starp pirmsskolas izglītības iestādes un skolas prasībām ir: izstrādāt vienotas un konkrētas prasības visām pirmsskolas izglītības iestādēm, paaugstināt prasības pirmsskolas beigu posmā un samazināt prasības, uzsākot mācības 1. klasē, saskaņot pirmsskolas izglītības un pamatizglītības sākumskolas posma izglītības programmas, atjaunot sešus gadus veco bērnu apmācību skolās, kā arī vairāki praktiski ieteikumi mācību procesam.
Mācību priekšmetu standartu un mācību priekšmetu programmu paraugu analīze liecina, ka, salīdzinot pirmsskolas izglītības programmas un sākumskolas mācību priekšmetu programmu prasības, nevar konstatēt būtisku neatbilstību starp skolēnam izvirzītajām prasībām abos izglītības posmos, jo pirmsskolas izglītības programma ir ļoti elastīga un pieļauj plašu sasniegumu amplitūdu atbilstoši bērna spējām. 1. klases mācību programmu realizāciju apgrūtina materiālās bāzes neatbilstība mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai.
Šobrīd pirmsskolas izglītības programmai ir rekomendējošs raksturs, bet pamatizglītības apguvi reglamentē vispārējās pamatizglītības standarts un mācību priekšmeta standarts. Pirmsskolas izglītības posmu beidzot, nav formulētas konkrētas pamatprasmes, ir dotas tikai vadošās pamatnostādnes. Līdz ar to rodas zināma neatbilstība apgūstamo pamatprasmju ziņā starp abiem izglītības posmiem, kas traucē sekmīgu pāreju no pirmsskolas izglītības posma uz pamatizglītību. Vairumam skolu pietrūkst sadarbības ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Tur, kur šāda sadarbība ir izveidojusies, praktiski nav pārejas posma problēmu, prasības ir saskaņotas, problēmjautājumi pārrunāti. Tāpēc būtu nepieciešams izstrādāt konkrētus kritērijus (apgūstamo minimumu), beidzot obligāto piecus un sešus gadus veco bērnu izglītības programmu, jo nepietiekamas sagatavotības dēļ cieš bērns. Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties ISEC mājas lapā, sadaļā «Projekti un pētījumi».
Nav vēl komentāru.