Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir jāuzņemas iniciatīva un jānostājas pret agresiju Gruzijā, teikts vakar vakarā izplatītajā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa, Latvijas prezidenta Valda Zatlera, Lietuvas prezidenta Valda Adamka un Polijas prezidenta Leha Kačiņska kopīgajā paziņojumā.

"Mēs, reiz apspiestas Austrumeiropas tautas, tagadējās ES un NATO dalībvalstis – Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija – esam ļoti norūpējušās par Krievijas Federācijas rīcību pret Gruziju. Mēs strikti nosodām Krievijas militāro spēku veikto agresiju neatkarīgajā Gruzijas valstī," teikts paziņojumā.

Baltijas valstu un Polijas prezidenti sola, ka pēc vienpusējām Krievijas armijas spēku militārām darbībām izmantos "visus mums kā prezidentiem pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka agresija pret nelielu valsti Eiropā netiek noklusēta, kā arī, lai netiktu sniegti formāli paziņojumi, kuros upuri tiek pielīdzināti agresoriem".

Kā uzsver prezidenti, viņi mudinās savu valstu valdības ES un Ziemeļatlantijas padomes līmenī izvirzīt jautājumus, vai esošo Krievijas vadību var saukt par adekvātu ES stratēģisko partneri un vai Eiropas demokrātisko valstu saime var turpināt savstarpēji izdevīgu dialogu ar valsti, kas pret neatkarīgu valsti pielieto militāru spēku.

Prezidenti uzskata, ka ir bezjēdzīgi turpināt "vīzu atvieglošanas" programmu ar valsti, kura neatbilst pat minimālajām ES noteiktajām prasībām un kura izmanto atvieglotu vīzu piešķiršanu, lai izsniegtu Krievijas vīzas ārvalstniekiem un pēc tam ļaunprātīgi izmantotu šīs ES piešķirtās privilēģijas, lai paziņotu, ka viņiem ir intervences tiesības, jo "mēs aizstāvam Krievijas pilsoņus" Dienvidosetijā.

Baltijas valstu un Polijas vadītāji ir pārliecināti, ka Krievijas rīcībai Gruzijā ir jāiespaido ES sarunas ar Krieviju, ieskaitot pārrunas par jauno Partnerības un sadarbības līgumu.

"Mēs uzsveram acīmredzamo Krievijas "miera uzturēšanas operāciju" tās tuvākajās kaimiņvalstīs izgāšanos. Krievijas Federācija ir pārkāpusi miera un stabilitātes uzturēšanas konflikta zonā un Krievijas pilsoņu ārpus savām robežām aizsargāšanas sarkano līniju," teikts paziņojumā.

"ES un NATO ir jāuzņemas iniciatīva un jānostājas pret imperiālistiskas un revizionistiskas politikas izplatīšanos Austrumeiropā. Ir jāizveido jauni starptautiskie miera uzturēšanas spēki, jo esošie sevi ir pierādījuši kā neefektīvus. Mēs izsakām nožēlu, ka fakts, ka Gruzijai netika piešķirts dalības plāns NATO, tika uzskatīts par zaļo gaismu agresijai reģionā," uzsver prezidenti.

Baltijas valstu un Polijas prezidenti uzskata, ka ES un NATO ka galvenajām Eiropas un Transatlantiskās stabilitātes un drošības organizācijām ir jāspēlē nozīmīga un izšķiroša loma ne tikai ES, bet arī to kaimiņvalstu brīvības, drošības un labklājības nodrošināšanā.

"Notiekošais Gruzijā ir lakmusa papīrs ES un NATO spējai risināt konfliktus tuvējā pierobežā, un tas parādīs visām ES un NATO dalībvalstīm, kandidātvalstīm un pārējiem demokrātiskajiem partneriem, vai ir vērts būt par šo organizāciju biedriem un būt to partneriem," uzsvērts paziņojumā.

Baltijas valstu un Polijas prezidenti uzsver, ka šai deklarācijai var pievienoties arī citu demokrātisko valstu vadītāji.