4. novembrī, Smārdē, laukumā pie pašvaldības, autopārvadātāji rīko akciju «Nepadodies, lauku pasažieru pārvadātāj!» lai protestētu pret starppilsētu maršrutu pārdalīšanu "par labu dažām Rīgas firmām", kā teikts akcijas paziņojumā.

Bez darba paliks 150 autobusu šoferi

16. oktobrī noslēdzās koncesijas konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Maršruta tīkla daļā Centrs 1 (brauc uz Tukumu, Bausku, Aizkraukli, Jūrmalu un Ogri un šķērsmaršrutiem) uzvarēja a/s «Nordeka», a/s «Rīgas taksometru parks», SIA «Blagovest TUR» un SIA «Norma A». Bet zaudētājos palika visi reģionālie uzņēmumi – SIA «Tukuma auto», SIA «Aizkraukles ATU», SIA «Ogres autobuss», SIA «Aips» (Bauska), SIA «ATF Jūrmala SV», kā arī citi pārvadātāji.

Akcijas organizators – SIA «Tukuma auto» valdes priekšsēdētājs Ilgvars Kalniņš stāstīja, ka akcijas laikā varēs apskatīt šo pārvadātāju autobusus, kurus no jaunā gada būšot jāpārdod. Rēķināts, ka tādu būšot ap 50, turklāt bez darba paliks ap 150 autobusu vadītāju. I. Kalniņš atzina: "Mēs esam runājuši klātienē, neklātienē, esam rakstījuši vēstules premjeram, Satiksmes ministrijai, bet neesam sadzirdēti, tāpēc izmantojam šādu veidu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai. Taču, ja vajadzēs, cīnīsimies līdz pat Eiropas tiesai…"

Negodīgi no paša sākuma

I. Kalniņš stāsta, ka viss sācies pirms divarpus gadiem, kad izstrādāts Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums. Toreiz bijis iecerēts valsti sadalīt trijās daļās; tajās strādātu trīs pārvadātāji. Šodien strādā ap 40: "Ilgi cīnījāmies un likuma normu noprotestējām. Panācām, lai likums būtu pieņemams. Valsti sadalīja astoņās daļās, izveidoja divdaļīgu maršruta tīklu (lotes) Centrs 1 un Centrs 2."

– Kas bija tas negodīgais, par ko turpinājāt strīdēties?

– Jau tobrīd, kad Ministru kabinets maršrutu tīklu apstiprināja, strīdējāmies, ka izveido tik lielu loti, kurā līdz šim strādāja tik daudz pārvadātāju. Centrā 1 salika maršrutus no Rīgas un rajoniem: Rīga-Ogre un šķērsmaršruti, Rīga-Aizkraukle un šķērsmaršruti, Rīga-Bauska un šķērsmaršruti, Rīga-Tukums un škērsmaršruti (Rīga-Saldus un Rīga-Jelgava), Rīga-Jūrmala. Negodīgi bija tas, ka šajā tīklā ielika visus «Nordekas» apkalpotos reisus – viņiem bija priekšroka un ne ar vienu vienoties nevajadzēja. Pārējiem bija vienam ar otru jāvienojas. Sapratām arī, ka tas ir politisku motīvu vadīts lēmums. Reāli tas nozīmēja, ka jāmeklē partneri – pēc loģikas vajadzētu strādāt kopā ar a/s «Rīgas taksometru parks», kas brauc uz Jūrmalu, bet viņi atteicās.

Pirmās partijas sponsoriem – īpašas priekšrocības

I. Kalniņš:

– Ja mēs konkursā nepiedalītos vispār, to pārsūdzēt nevarētu – tāds ir koncesijas nosacījums. Tāpēc kopā ar Jūrmalu, Bausku, Ogri, Aizkraukli sagatavojām piedāvājumu, taču uzreiz sapratām, ka neuzvarēsim, jo neviens nemetīs ārā, varu to atklāti teikt, Pirmās partijas sponsoru SIA «Blagovest TUR», kā arī «Rīgas taksometru parku».

Konkursa finanšu piedāvājumā uzvarējām par desmit punktiem, bet zaudējām tehniskajā piedāvājumā. Sapratām, ka jāstrīdas, izprasījām konkursa rezultātus. Tajos izrādījās, ka viens no uzvarētājiem – SIA «Blagovest TUR» konkursa piedāvājumā uzrāda piecus Latvijā reģistrētus autobusus, kaut arī vajadzīgs 21. Pārējie 16 reģistrēti Beļģijā.

– Vai konkursā bija nosacījums, ka autobusam jābūt Latvijā reģistrētam?

– Tīri tā nav, bet loģiski, ja tiktu minēta esošā situācijā. Kā konkursa komisija var pārbaudīt, vai autobusi aprīkoti ar visu to, kas uzrakstīts? Manu autobusu parku var atbraukt pārbaudīt…

Kad konkursā sola blefu

– Nākamais – «Nordekai», kura pieteikusies vairākās lotēs, ir 90 autobusi, bet vajadzīgs 131. Mūsu lotē uzņēmums ielicis 26 jaunus autobusus, tādējādi iegūstot pusotru reizi vairāk punktu nekā mēs.

– Kāds pārbaudīs, vai šajā lotē no 1. janvāra atbrauks tieši jaunais Mercedes, kā ziņots konkursa pieteikumā?

– Neatbrauks. Lai šodien iegūtu jaunu autobusu (un firma min, ka tie būs MERCEDES BENZ Integro autobusi, kas maksā 240 000 eiro; to iegādei vajadzīgi 6,24 miljoni), tie jāpasūta sešus mēnešus iepriekš. Tas ir blefs. Bet galvenais – vinnēt konkursu. Pēc tam varēs teikt – cik smaga ekonomiskā situācija, kurā valsts diez vai maksās par jauniem autobusiem, jo nolietojuma (amortizācijas) % būs jāmaksā. Un starpību starp biļetes cenu un pašizmaksu maksās valsts – uz kilometru tas būs aptuveni 31 santīms… Ja konkursa uzvarētājs domā Bauskas maršrutu, kuram nav alternatīvas – vilciena, apkalpot ar Beļģijā reģistrētiem 12-vietīgiem (plus astoņas stāvvietas) autobusiem – vai tas nav blefs?

– Varbūt biežāk brauks?

– Palaist 12-vietīgu autobusu ik pēc 15 minūtēm izmaksā daudz dārgāk nekā ik pēc stundas 50-vietīgu.

– Vai līgumi ar konkursa uzvarētājiem jau noslēgti?

– Līgumi vēl nav noslēgti. No rezultātu publicēšanas 16. oktobri tas jāizdara 30 dienu laikā. Zinām, ka «Nordekai» nav autobusu un ka viņi mēģina vienu otru pierunāt kļūt par apakšuzņēmējiem.

– Jums ir piedāvāts?

– Neformāli esmu uzrunāts, bet teicu – šobrīd sarunu nav…

– Konkurss ir laimes spēle – viens vinnē, viens zaudē.

– Protams. Taču konkursu nevar uzskatīt par laimes spēli tur, kur kaut kas jau notiek. Ja valsts rīko konkursu, jābūt ekonomiskam pamatojumam, jo valstij jārēķinās ar tiem, kas strādā, kas strādājuši un maksā nodokļus. Nav jāiznīcina viens, lai tajā vietā strādātu cits, kam nav pat resursu.

Tā var rīkoties, ja konkurss notiktu uz komerciāliem principiem un ja valsts tajā nebūtu iesaistīta. Bet, ja valsts iesaistās un par to maksā, ja atmet vienu un maksā vairāk otram, neredzu no valsts godprātību. Domāju, no valsts viedokļa būtu svarīgi sadalīt risku un izvēlēties lielāku braucēju loku gadījumā, ja kādam kaut kas notiek šķībi. Turklāt ar šo rīcību konkursa rīkotāji nonāk pretrunā ar Eiropas regulu par pasažieru transportu – pārejot uz citu sistēmu, jādod iespēja strādāt visiem. Var, protams, teikt – konkurss ir, piedalies, ir iespēja visiem… Ja vien – konkursā nav nosacījumus, kurus izpildīt var tikai viens… Un – ne jau tas, kas valstij, tās iedzīvotājiem tiešām ir izdevīgākais un vajadzīgākais…