Šodien, tikai divus gadus pēc iepriekšējām parlamenta vēlēšanām, austrieši atkal dodas pie vēlēšanu urnām, jo, pirms trim mēnešiem sabrūkot sociāldemokrātu un konservatīvo veidotajai "lielajai koalīcijai", tika izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas.

Kā liecina pēdējās sabiedriskās domas aptaujas, visvairāk balsu, domājams, saņems abas partijas, kuras uzvarēja arī 2006.gada oktobrī notikušajās vēlēšanās – Konservatīvā Austrijas tautas partija (OeVP) un sociāldemokrāti (SPOe).

No 6,3 miljoniem balsstiesīgo par SPOe gatavojas balsot 27% līdz 29% vēlētāju, kamēr OeVP var cerēt uz 26% balsu.

Tomēr, ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas grūtības īstenot sen gaidītās reformas, pieaugusi galēji labējo popularitāte, un par Brīvības partiju (FPOe) vai par Austrijas Nākotnes aliansi (BZOe), kas atšķēlusies no FPOe, nolēmuši balsot vairāk nekā 20% austriešu.

Līdz ar to galēji labējie varētu kļūt par trešo ietekmīgāko politisko spēku valstī.

Līdzšinējās koalīcijas krahu jūlija sākumā pieteica OeVP līderis Vilhelms Molterers, kurš ieņēma finanšu ministra un vicekanclera amatus, ar tagad jau bēdīgu slavu ieguvušo teicienu: "Kas ir gana, tas ir gana."

Viņš, protams, cerēja gūt vēlētāju simpātijas, izmantojot pastāvīgās iekšējās nesaskaņas sociāldemokrātu līdera Alfrēda Gūzenbauera vadītajā valdībā, kas liedza īstenot pat visvienkāršākās un vismazāk pretrunas rosinošās ieceres.

OeVP un SPOe nespēja vienoties nedz par nodokļu sistēmas reformām, nedz par izmaiņām veselības apdrošināšanas sektorā, nedz par valsts pensiju sistēmas pārveidi. Taču koalīcijai liktenīgs izrādījās SPOe mēģinājums gūt vēlētāju simpātijas, izmantojot austriešu tradicionālo skepticismu pret Eiropas Savienību (ES).

Kad kanclers Gūzenbauers, demonstrējot pārsteidzošu kursa maiņu, pieļāva iespēju par visiem turpmākajiem ES līgumiem rīkot referendumus, Molterera un viņa vadītās OeVP mērs bija pilns.

Taču konservatīvo problēma ir tā, ka Moltereram ar viņa rūpīgi apcirpto bārdu un vecmodīgi konservatīvajiem uzvalkiem nepiemīt vairāk harizmas kā mazpilsētas bibliotekāram.

Un neskatoties pat uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles paustajām simpātijām, viņam ir maz izredžu uzvarēt svētdien gaidāmajās vēlēšanās, uzskata analītiķi.

OeVP, kas 2006.gada oktobrī zaudēja kādreizējo pārsvaru pār sociāldemokrātiem, tā arī nav spējusi atgūt savas pozīcijas.

Savukārt SPOe, lai atgūtu vēlētāju atbalstu, bija spiesta izvirzīt jaunu līderi, katastrofāli neefektīvo Gūzenbaueru nomainot ar Verneru Fajmanu.

Iepriekš pastāvīgi smaidīgais Fajmans Vīnes reģionālajā parlamentā un galvaspilsētas domē bija atbildīgs par mājokļu būvniecību un pilsētvides rekonstrukciju, bet šobrīd ieņem transporta, inovāciju un tehnoloģiju ministra amatu.

Nesen ielās parādījās satīrisks plakāts, kurā Fajmans attēlots kā ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" apkalpotājs, kurš, palti smaidot, jautā: "Vai jūs klāt vēlaties ceptus kartupeļus?"

Neskatoties uz to, aptaujās jau kopš pašreizējās vēlēšanu kampaņas paša sākuma Fajmans spējis kļūt par populārāko starp iespējamajiem kanclera amata kandidātiem.

Tomēr šķiet, ka tieši galēji labējiem būs izšķirošā balss, izvēloties nākamo valdības vadītāju, jo Heinca Kristiāna Štrahes vadītā FPOe varētu iegūt 17% līdz 20% balsu, liecina aptaujas.

Arī kādreizējā FPOe līdera Jerga Haidera vadītā BZOe var cerēt uz sešiem līdz astoņiem procentiem balsu, kas ļaus tai pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto četru procentu barjeru un pašreizējam Karintijas provinces gubernatoram pavērs iespēju atgriezties nacionālās politikas arēnā.

Kamēr Austrijas galēji labējie piedzīvo atdzimšanu, "zaļie" nonākuši stagnācijā, un par viņiem gatavi balsot tikai 11% līdz 12% vēlētāju.

Vēl izredzes iekļūt parlamentā ir Liberālajam forumam (LIF), kamēr Frica Dinkhauzera neatkarīgais tiroliešu saraksts, visticamāk, noteikto procentu barjeru nepārvarēs.

Visas partijas ir vienisprātis, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir maznodrošināto mājsaimniecību pasargāšana no augušo cenu radītajām grūtībām.

Gan SPOe, gan galēji labējie sola uz pusi samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikas precēm.

Sociāldemokrāti atbalsta arī to ģimeņu subsidēšanu, kurās ir bērni, un augstākās izglītības maksas atcelšanu, kas budžetam varētu izmaksāt 1,3 miljardus eiro (910 miljonus latu).

Lai gan abas lielākās partijas joprojām nav vienisprātis par ES līgumu nodošanu referendumiem, tās kopumā pauž atbalstu dalībai ES, taču galēji labējie pieprasa Austrijas izstāšanos no bloka.

Izšķiroša nozīme varētu būt to vēlētāju balsīm, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu un pirmo reizi ieguvuši tiesības piedalīties nacionālā līmeņa vēlēšanās.

Vecumā no 16 līdz 18 gadiem esošo jauniešu kopskaits ir 184 000 jeb trīs procenti no balsstiesīgo kopskaita, un vairāk nekā ceturtdaļa no šīs vecuma grupas vēl īsi pirms vēlēšanām nebija izšķīrusies, par ko nedēļas nogalē balsot.

Daudzi austrieši ir noguruši no "lielās koalīcijas" neizlēmības un 18 mēnešus ilgušajām iekšējām nesaskaņām, tādējādi paverot ceļu citādam iespējamam politisko spēku izkārtojumam.

Taču skaidrības par nākamās koalīcijas sastāvu nav. Ja LIF un Dirkhauzera saraksts parlamentā neiekļūst, aritmētiski iespējama gan SPOe, gan OeVP koalīcija ar FPOe.

Ņemot vērā to, ka LIF un Dirkhauzera saraksts, neiekļūstot parlamentā, kopā ar citām mazajām partijām "anulēs" visai lielu balsu kaitu, vairākuma koalīcijas izveidošanai varētu pietikt ar 45% vēlētāju atbalstu.

Tas vairo arī "zaļo" izredzes piedalīties lielajā koalīcijas spēlē, jo abas lielākās partijas nav noraidoši noskaņotas pret kopīgas valdības veidošanu ar 64 gadus vecā ekonomikas profesora Aleksandra van der Belena vadītajiem vides aizstāvjiem.

No otras puses, Fajmans pagaidām kategoriski noraida iespēju veidot koalīciju ar FPOe vai BZOe.

Savukārt Molterers "pilnībā neizslēdz" nevienu partneri, taču negrasās "kopīgi ar FPOe flirtēt par Austrijas izstāšanos no ES".

Tomēr daži konservatīvie ar tīksmi atceras labējo spēku valdīšanas periodu, kas ilga no 2000. līdz 2006.gadam. Un šobrīd ir skaidrs, ka trīs konservatīvi un labēji noskaņotās partijas svētdienas vēlēšanās kopumā izcīnīs vairākumu.

Taču arī šāds risinājums sadurtos ar problēmām – FPOe nav gatava veidot valdību kopā ar saviem kādreizējiem kolēģiem, kuri pārbēguši uz BZOe.