Austra Smilgaine šogad Irlavas vidusskolā beigs 9. klasi. Labiniece. Meitene mācās arī Tukuma Mākslas skolā. Nu atzīta par 4. kursa gada skolnieci.

Pati A. Smilgaine un arī viņas draudzene Elīna, ar kuru viņas vakar kopā gatavojās nozīmīgajam pārbaudījumam, ir pārliecinātas, ka uzskats par labinieci mīts vien esot. Austrai, piemēram, esot viegla galva. Stundā atliek vienreiz dzirdēt, ko skolotāja izklāsta, un lieta darīta – zinības jau galvā, un pa plaukstiņiem sakārtotas. I ne grāmata mājās nav jāšķirsta. Skolotāji vienā laidā: "Lūk, Austra, Austra! Mācību olimpiāžu, konkursu veiksminiece." Tāda nu viņa ir, un neko te nevar mainīt. Bet ikdienā Austra ir gluži ikdienišķa meitene ar saviem plusiem un mīnusiņiem. Skolotāji, vecāki, šķiet, pacēluši viņas latiņu vai pārāk augstu. Bet Mākslas skola sākusies tā: tētim Jānim Smilgainim jau bērnībā bijis sapnis – meita būs muzikāla, spēlēs kādu mūzikas instrumentu. Tēva iecere pačibējusi, par laimi Austrai un arī viņas vecākiem. Meitene nonāca Mākslas skolā un, kā izrādījās – sev visīstākajā vidē. Miestā zied ceriņi, rapsis, debesīs baltās mākoņu aitiņas ganās. Austra visu krāsu kopumu netver, neceļ plaukstiņā, līdz eksāmeni beigsies. Viņa nesaspringst. Dzīve rit savu gaitu. Kā likteņa grāmatā ierakstīts, tā arī būs. Būs – un allaž tikai uz labu.