Sestdien, 4. jūnijā, Tukuma galerijā «Durvis» atklāta vasarīgi krāsaina un daudzveidīga Tukuma Mākslas skolas diplomdarbu izstāde.

Varbūt tāpēc, ka izlaidums aiz muguras, bet no 36 diplomandiem pasākumu pagodināja vien četras, direktores Litas Kāpostas vārdiem runājot, drostaliņas; tālab sveicējus uzklausīja skolotāji – tie gan pilnā ierindā – Ilze Pauliņa, Gunta Čivle, Inese Auziņa, Egita Dumbre un Kristaps Helvigs. Katram no viņiem lūdzām īsumā raksturot savu audzēkņu veikumu.
Visvairāk diplomandu – 14 – strādājuši skolotājas Ilzes Pauliņas vadībā; viņi gan gleznojuši, gan veidojuši keramikas darbus. Skolotāja vispirms atzīst, ka ielaists robs audzināšanā – tas, ka autoram jāierodas uz izstādes atklāšanu, nav ieaudzināts, taču varbūt vainīga jaunība – dažam diplomandam tikai 12 gadu un, ko gan gribēt vasaras brīvlaikā… Bet, par diplomdarbiem runājot, prieks, ka katrs savas varēšanas latiņu pacēlis krietni augstāk, nekā ikdienā.
Savukārt pasniedzējas Guntas Čivles audzēkņiem visdaudzveidīgākās tehnikas – sākot no filcēšanas un beidzot ar ādas apstrādi. G. Čivle ir optimiste, jo lielākā daļa skoliņas beidzēju tā vai citādi turpina darboties mākslas jomā (vēlāk I. Pauliņa pastāsta, ka viens no audzēkņiem – Jānis Šneiders – veiksmīgi iestājies J. Rozentāla Mākslas vidusskolā, iegūstot visaugstāko iespējamo punktu skaitu).
Neparastās tehnikās strādājuši arī I. Auziņas un E. Dumbres audzēkņi – viņi gan strādājuši ar porcelānu, gan filcējuši un veidojuši māla tēlniecības darbus. Tomēr viens no pārsteidzošākajiem darbiem šogad ir milzkalnieces Aijas Krūzes darinātais «Riču-raču» spēles galdiņš intarsijas tehnikā. Skolotājs Kr. Helvigs nebeidz slavēt – pirms gada atnācis 13 gadus jauns skuķēns un īsti nezinājis, ko diplomdarbā veidot, tomēr, kad ķēries klāt, brīnumi sekojuši viens otram:
– Kā jau pirmoreiz šajā tehnikā strādājot, sanāca brāķi. Parasti ir tā, ka sākums ir sliktāks, nobeigums – labāks, bet šajā gadījumā sliktais tika pārtaisīts! Otrs pārsteigums – kad darbs bija gandrīz pabeigts, Aija paziņoja, ka vidū vēl puķi ielikšot!!!… Intarsijas tehnika nav tik vienkārša – sagriež nažfinieri, saliek uz līmpapīra kopā un tad līmē uz virsmas, bet ir tā, ka smalkām detaļām maliņas nereti nodrūp un tad tās jāveido no jauna; šeit daža detaļa tapusi tikai ar piekto, sesto piegājienu. Darbā pavisam izmantotas 15 koku sugas! – tā K. Helvigs.
Pati autore gan atzīst, ka par mākslu tuvākas tehniskas lietas: spēli taisījusi piemiņai un tā vēl pēc gadiem pieciem noderēšot; arī turpmāko izglītību cer saistīt ar medicīnu, ne mākslu…

P.S. Līdz izstādes slēgšanai 6. jūlijā ikviens apmeklētājs var galerijā uz vietas aizpildīt balsojuma anketu par, viņaprāt, labāko darbu.