Armēnijas Konstitucionālā tiesa atzīst, – Sarkisjans uzvarējis

Armēnijas augstākā tiesu instance – Konstitucionālā tiesa – 8. martā noraidījusi prasību anulēt 19. februārī notikušo vēlēšanu oficiālos rezultātus. Tā kā AKT lēmums nav pārsūdzams, vēlēšanu rezultāti paliek spēkā. Tā, atsaucoties uz ārvalstu medijiem, ziņo interneta portāls www.delfi.lv.

Armēnijas augstākā tiesu instance – Konstitucionālā tiesa – 8. martā noraidījusi prasību anulēt 19. februārī notikušo vēlēšanu oficiālos rezultātus. Tā kā AKT lēmums nav pārsūdzams, vēlēšanu rezultāti paliek spēkā. Tā, atsaucoties uz ārvalstu medijiem, ziņo interneta portāls www.delfi.lv.

Prasību anulēt vēlēšanu rezultātus Armēnijas Konstitucionālajā tiesā bija iesnieguši prezidenta kandidāti Levons Terpetrosjans (bijušais Armēnijas prezidents) un Tigrans Karapetjans (Armēnijas Tautas partijas līderis).

Jau esam rakstījuši, ka Armēnijas prezidenta vēlēšanās jau pirmajā kārtā, saņemot 52,86% balsu, uzvarēja premjerministrs Seržs Sarkisjans, bet galvenais opozīcijas kandidāts, bijušais prezidents Levons Terpetrosjans, saņēma 21,43% balsu. Kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja oficiālos rezultātus, valstī sākās masu nekārtības. Arestēti vairāki opozīcijas pārstāvji.

Lai gan Konstitucionālās tiesas lēmumā apstiprināti Armēnijas Centrālās vēlēšanu komisijas pasludinātie vēlēšanu rezultāti, atzītas arī nepilnības vēlēšanu sistēmā. Lēmumā uzsvērts, ka nepieciešamas būtiskas likuma izmaiņas, kuras nepieļautu pārkāpumus, sākot no vēlēšanu sagatavošanas un beidzot ar pašām vēlēšanām. Konstitucionālā tiesa uzskata, ka likumā nav izmantotas arī administratīvo tiesu iespējas vēlētāju balsu pārskaitīšanas organizēšanas jautājumos.

"Kandidātu, galvenokārt Terpetrosjana, iesniegtās ziņas par pārkāpumiem vairākos vēlēšanu iecirkņos nevar kalpot par pamatu apšaubīt vēlēšanu rezultātus citos iecirkņos un vēlēšanu rezultātus kopumā," teikts Konstitucionālās tiesas lēmumā.

Ar vēlēšanu rezultātiem neapmierinātie kandidāti bija iesnieguši aptuveni 500 dokumentus, taču pieņemti izskatīšanai tika tikai 94. Pārējie noraidīti, jo nebija noformēti atbilstoši likuma normām. Tiesa nolēma nosūtīt vairākus materiālus par vēlēšanu pārkāpumiem izskatīšanai uz Ģenerālprokuratūru.

Lēmumā atzīta arī Armēnijas Nacionālās televīzijas un radio komisijas formālā attieksme pret pienākumu kontrolēt vienāda ētera laika piešķiršanu kandidātiem un pat Armēnijas sabiedriskās televīzijas "ētisko un morālo normu pārkāpumi" vēlēšanu kampaņu atspoguļošanā.

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru