Latvija nav izraidījusi no valsts Krievijas vēstniecības pirmo sekretāru un Latvijas Ārlietu ministrijas dienaskārtībā šāda jautājuma nav, sacīja ārlietu ministrs Māris Riestiņš (TP). Jau ziņojām, ka svētdien TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz drošiem avotiem, informēja, ka Latvija no valsts izraidījusi Krievijas vēstniecības pirmo sekretāru.

Riekstiņš sacīja, ka raidījuma pārstāvji iepriekš vērsušies Ārlietu ministrijā ar jautājumu par Krievijas diplomāta izraidīšanu no Latvijas, taču Ārlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas diplomāts no Latvijas nav izraidīts un ministrijas dienaskārtībā šāda jautājuma nav.

"Kā var kaut kādu tādu "pīli" laist gaisā?" savu sašutumu pauda ministrs, norādot, ka tikai ārlietu ministra kompetencē ir pieņemt lēmumu par diplomāta izraidīšanu no valsts.

Kā ziņots, "Nekā personīga" neatklāja, kurš diplomāts izraidīts. Vēstniecībā ir četri pirmie sekretāri. Vēstniecības mājas lapa liecina, ka tie ir Vjačeslavs Jefremovs, Anatolijs Kogalovs, Raisa Redkina un Sergejs Toropovs.

"Nekā personīga" piebilst, ka tagad var tikai minēt, kurš Latvijas vēstniecības darbinieks Maskavā var sāk kravāt čemodānus mājupceļam. Diplomātiskajās attiecībā ir parasts, ka uz diplomāta izraidīšanu otra valsts atbild ar identisku soli.

Par diplomāta izraidīšanas iemesliem netiek ziņots.

Pirmais un līdz šim vienīgais Krievijas diplomāta izraidīšanas gadījums Latvijā notika 2004.gada aprīlī, kad "par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu" jeb spiegošanu tika izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs.

Satversmes aizsardzības birojs tolaik apgalvoja, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.

Atbildot uz šo Latvijas soli, Krievija no valsts izraidīja Latvijas vēstniecības pirmo sekretāru Juri Poikānu.

Savukārt tā paša gada maija vidū Latvija atteica izsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietniekam Mihailam Demurinam, kurš atbildēja par attiecībām ar Baltijas valstīm un agrāk strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā. 2003.gadā viņš par spiegošanu tika izraidīts no Igaunijas.