Nacionālo apvienību veidojošā apvienība TB/LNNK izveidota 1997. gadā. Tā bijusi varas partija – no 1997. gada līdz 1998. gadam tai bija savs valdības vadītājs – Guntars Krasts, savukārt no 1998. līdz 2002. gadam apvienības pārstāvis Jānis Straume bija Saeimas priekšsēdētājs. TB/LNNK ir bijusi pārstāvēta visās trijās valdībās 9. Saeimas laikā. Kalvīša valdībā tai bija tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, ekonomikas ministrs Jurijs Strods, īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks. Godmaņa valdībā Bērziņš un Broks saglabāja amatus, bet par ekonomikas ministru kļuva Kaspars Gerhards. 9. Saeimā TB/LNNK ieguva 6,94% balsu un astoņas deputātu vietas. Kopš tā laika trīs deputāti ir pametuši frakciju – Anna Seile, Imants Kalniņš un Janīna Kursīte, kura Saeimā nomainīja Juri Boldānu. Visu Latvijai! nav bijusi pārstāvēta Saeimā.

Lielākie skandāli: Apvienības TB/LNNK vecbiedrs Jānis Straume ar segvārdu Baķka figurēja tā sauktajā Jūrmalgeitā. Ar nosaukumu «Zvaigznīšu brīdis» apvienības biedri figurējuši tā sauktajās Lemberga stipendiātu rindās. 2007. gadā Ģenerālprokuratūras rīcībā nonāca dati par Ventspils uzņēmumu melno kasi, no kuras 2001. līdz 2006.gadā veiktas skaidras naudas izmaksas politiķiem, kopumā aptuveni 7 miljoni ASV dolāru. Naudas saņēmēju sarakstos kā «Zvaigznīšu brīdis» minēta, iespējams, TB/LNNK. Vismaz liecības prokuratūrā ir snieguši vairāki apvienības biedri. Ar šo apvienību saistīta arī tā sauktā Boldāna lieta. Balvu rajona Kubulu pagasta priekšsēdētājs Juris Boldāns organizēja vēlēšanu rezultātu viltošanu, kas nodrošināja viņa iekļūšanu Saeimā no TB/LNNK saraksta. Sākoties skandālam, viņš izstājās no apvienības, bet Saeimas deputāta amatu atstāja tikai pusotra gada pēc vēlēšanām, kad stājās spēkā notiesājošs spriedums. Žurnāls «Ir» kā skandalozu min arī tā saukto Priedes naudas lietu. TB/LNNK pērn pirms pašvaldību vēlēšanām dažu mēnešu laikā no uzņēmēja Mārtiņa Priedes saņēma biedru naudu – 30 000 latu. KNĀB atzinis, ka no trīs gadu ienākumiem nepilnu 12 000 latu apmērā uzņēmējs nevarēja atļauties šādu summu. 2010. gada maijā tiesa uzlika par pienākumu apvienībai TB/LNNK nekavējoties iemaksāt valsts budžetā 18 000 latu, kas ir izdarīts.

Par skandaloziem atzīstami arī tā sauktie Bīstamie likumi, ko TB/LNNK Saeimas deputāti ir atbalstījuši. Koalīcijas ietvaros 2007.gadā TB/LNNK atbalstīja Drošības iestāžu likumu grozījumus, pret kuriem aktīvi iestājās Valsts prezidente un kuri paredzēja palielināt premjera lomu, lemjot par valsts drošības jautājumiem, un paplašināt to cilvēku loku, kas varētu netraucēti piekļūt drošības iestāžu operatīvajai informācijai. Tāpat TB/LNNK deputāti balsoja par ZZS deputāta Viļņa Edvīna Breša iesniegtiem likuma grozījumiem, kuri būtu ierobežojuši iespējas cīnīties pret naudas atmazgāšanu un neoficiāli tika saistīti ar Lemberga interesēm. Latvijas Televīzijas raidījuma «De Facto» žurnāliste Inga Šnore noskaidrojusi, ka TB/LNNK iebīdījusi savējos valsts lielo uzņēmumu valdēs – lidostā «Rīga», Jūras administrācijas pārvaldē, Rīgas un Ventspils brīvostā, Autotransporta direkcijā, uzņēmumos «Latvijas Pasts», «Valsts televīzijas un radio centrs», «Pasažieru vilciens», «Latvijas Gaisa satiksme» un vēl citos, kur labi maksā. Līdz ar to TB/LNNK piedalījusies valsts budžeta līdzekļu tērēšanā, kas ir gluži pretēji priekšvēlēšanu solījumiem. Ne jau velti pirms diviem gadiem partija sašķēlās un vairāki politiski atbildīgi cilvēki to pameta…