Sestdien, 6. novembra pēcpusdienā, «Brīvās akadēmijas» telpās Tukumā notika dzejas un mūzikas pasākums «Latvietis. Novembris. Dzejolis». Tā rīkotājs publicists Arnis Šablovskis teicās jaukā nejaušību ķēdē saticis dzejnieces Annu Rancāni un Māru Zālīti; un viņam šķiet, – šajā laikā atkal vajadzīgas pārbaudītas vērtības un klasiskas izteiksmes formas…

Varbūt tāpēc klausītāju bija pilna zāle un dzejas lasījumus lieliski papildināja pianistes Santas Jākobsones un operdziedātājas Evitas Zālītes uzburtā noskaņa. Mūziķes puspasaules kopā izbraukājušas, pabijušas gan pie tautiešiem Austrālijā, gan pavisam nesen – Londonā, un abas atzina – nekur nav tik labi, kā mājās…
Tā ir patiesi nenovērtēta brīnumaina sajūta – būt mājās. Ar lepnumu par dzimto pusi un otru latviešu literāro valodu – latgaliešu izloksnē savus dzejoļus lasīja Anna Rancāne, bet Māra Zālīte turēja zemgaliešu (tagad arī tukumnieku) kanti.
Jautājumu no klausītāju puses bija tikai divi – kā klājas dzejniecei Broņislavai Martuževai un kas šobrīd ir Māras Zālītes lielākais prieks? Anna zināja teikt, ka Broņislavai klājas labi – dzīvojot pansionātā, bet, ja kāds nezina, savulaik viņa kā politiski represētā nedrīkstēja dzejoļus publicēt, tāpēc tos ar autores akceptu par saviem uzdeva Eva Mārtuža. Savukārt par Māras Zālītes priekiem jau dzeltenā prese izrakstījusies – protams, tie ir meitas Ilzes un znota Artūra dvīņi – Marats un Emīlija, kuriem par abiem sešarpus mēnešu vecumā esot jau četri zobi! Tādas, lūk, labās ziņas dzejas un Latvijas patriotiem.