22. novembrī Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Noteikumi par koku ciršanu mežā». Pēc būtības tas nozīmē, ka Grozījumi vairs netiks apspriesti darba grupās, bet tiks virzīti izskatīšanai Ministru Kabinetā. Grozījumi paredz atļaut kailcirtes priežu audzēs piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kā arī samazināt cērtamo koku caurmēru visā valstī priežu, egļu un bērzu audzēs, tātad būs iespējams cirst tievākus un jaunākus kokus.

Vides organizācijas jau kopš pavasara aktīvi piedalījušās Grozījumu apspriešanā, iesniegušas un pamatojušas iebildumus un aicinājušas Grozījumu virzītājus pamatīgi izvērtēt nozīmīgās noteikumu maiņas ietekmi uz vidi, kā arī izmaiņu sociālo ietekmi.

Jānis Priednieks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis: “Meža stāvoklis ietekmē arī citas ekosistēmas un vidi pāri īpašumu robežām, tāpēc tā izmantošanas veids, it īpaši kailcirtes kā Latvijā izplatītākā metode koksnes ieguvei, skar būtiskas sabiedrības un valsts intereses.”

Lai arī ir notikušas vairāk nekā 20 sanāksmes, patiesa, demokrātiska un neatkarīgi koordinēta diskusija par meža apsaimniekošanu, ņemot vērā gan tā ekonomisko, sociālo un dabas vērtību, nav bijusi.

Grozījumu gala versijā iebildumi un dabas intereses kompensējošie pasākumi tikpat kā nemaz nav ņemti vērā, un minimālās izmaiņas, kas tajos ieviestas, noteikti nelīdzsvaro to, kādu ietekmi uz vidi radīs Grozījumi. Savukārt Grozījumu virzīšanas un apspriešanas process bija orientēts uz vienas šauras privāto interešu grupas mērķu sasniegšanu.

Atgādinām būtiskākos iebildumus pret Grozījumiem:

• Grozījumiem nav veikts pietiekams un neatkarīgs ietekmes uz vidi novērtējums.
• Grozījumi neņem vērā plašākas sabiedriskās intereses – it īpaši jūras piekrastes aizsargjoslas mežu ieguldījumu sabiedrības veselībā, tūrisma attīstībā, rekreācijā, to nozīmi ogu un sēņu ieguvē.
• Tie ir pretrunā ar Latvijas meža politiku un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem.
• Tie ir pretrunā ar 2015. gadā valdības apstiprinātajām «Meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam», kurās nav paredzēta nepieciešamība samazināt koku ciršanas caurmēru, līdz ar to nav veikts šāda scenārija Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.
• Tie ir pretrunā arī ar Meža likumu, jo paredz būtiski samazināt koku ciršanas vecumu trīs izplatītākajām koku sugām, kam tas ir noteikts likumā.
• Grozījumi izraisīs vēl straujāku kailciršu platību pieaugumu, kas vēl vairāk pasliktinās Latvijas iespējas izpildīt ES klimata politikas mērķus, jo Latvijas meži pārāk intensīvās izciršanas dēļ jau tagad kļūst par oglekļa emisijas avotu, nevis piesaistītāju un uzkrājēju.
• Pēc mežu fragmentācijas (ar mežu neapklātās meža zemju platības īpatsvara) Latvija jau vairāk kā 10 gadus ir vienā no pirmajām vietām Eiropā, un Grozījumi mežu fragmentāciju palielinās.
• Kopš neatkarības atjaunošanas būtiski samazinājusies bioloģiskā daudzveidība mežos – gan īpaši aizsargājamu meža biotopu (dzīvotņu) platības, gan veselas virknes sugu sastopamība. Grozījumi ir pretrunā ar nepieciešamību apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos mežos līdz 2020. gadam, ko Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies saistībā ar Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībvalstu samita lēmumiem.
• Grozījumi neatgriezeniski ietekmēs mežu ekosistēmas – mūsu meži vairs nekad nebūs tādi, kādi tie ir tagad.

Līdz ar to vides organizācijas iestājas pret Grozījumiem un aicina Ministru kabinetu tos nepieņemt.

Mēs aicinām, lemjot par mežiem, ņemt vērā sabiedrības intereses un neuzlūkot mežu tikai kā ražošanas līdzekli, bet visā tā daudzveidīgajā nozīmē. Mežs ir Latvijai būtiskākais resurss, un lielākā vērtība.

Savukārt nevalstisko organizāciju un privātpersonu iniciatīva «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» aicina iedzīvotājus, kurus neapmierina Latvijas mežu politikas īstenošana, parakstīt petīciju pret Grozījumu pieņemšanu vietnē www.100kailcirteslatvijai.lv, kā arī pievienoties iniciatīvas lapai Facebook.com, lai uzzinātu jaunākās ziņas par sabiedrības mobilizācijas pasākumiem.