Aptuveni 30 000 cilvēku gada īsāko nakti pavadīja pie senā Stounhendžas milzīgo akmeņu konstrukcijas.

Saulgriežu svinētāju vidū bija gan druīdi, gan hipiji, gan vienkārši interesenti.

Sapulsējušo ļaužu pūlis pēc nakti ilgušām svinībām sagaidīja saules uzlēkšanu pār 5000 gadu veco aizvēsturisko monumentu pulksten 4.58 no rīta pēc vietējā laika.

Lai sveiktu uzlēcošo sauli, pasākuma dalībnieki, no kuriem vairāki bija tērpušies melnās mantijās, izrotājuši sevi ar ozolzaru vaiņagiem vai briežu ragiem, pulcējās pie "Papēža akmens", kas sasvēries stāv nedaudz atstatu no paša Stounhendžas monumenta apļa.

Pasākuma laikā par nelieliem kārtības traucējumiem policija arestēja 15 cilvēkus.

Ik gadu 21.jūnijā pie Stounhendžas monumenta pulcējas druīdi, hipiji, "Jaunā laikmeta" ezotērikas sekotāji un vienkārši interesenti, kas saulgriežu brīdi vēlas sagaidīt pie aizvēsturiskā monumenta.

Kad saule parādās virs Stounhendžas "Papēža akmens" , sāk skanēt bungu rīboņa, daži cilvēki dzied, citi meditē.

Senais akmens veidojums pieejams apskatei visu gadu, taču saulgriežos svinētājiem ir reta iespēja pastaigāties starp divdesmit tonnas smagajiem akmens veidojumiem un pieskarties tiem.

Druīdiem – ķeltu pagānu reliģijas pārstāvjiem – Stounhendža ir īpaši nozīmīga, jo viņi uzskata, ka pirms vairāk nekā 2000 gadu tas bijis svarīgs garīgais centrs.

Uzskata, ka milzu akmeņu aplis tika uzbūvēts laikā no 3000. līdz 1600.gadam pirms mūsu ēras, taču nav vienota viedokļa, vai tas bijis templis, apbedīšanas vieta, astronomisko novērojumu vieta vai kalpojis citiem garīgiem vai laicīgiem mērķiem.