Šī ir svarīga ziņa cilvēkiem, kuri vēlas justies emocionāli stabilāk, bet meklē reālus un praktiskus risinājumus. Kustība šeit nedarbojas kā momentāns “ātrs risinājums”, bet gan kā ieradums, kas ilgtermiņā palīdz uzlabot pašsajūtu, enerģiju, miegu un noturību pret ikdienas stresu. Tieši tāpēc fiziskās aktivitātes arvien biežāk tiek aplūkotas ne tikai sporta, bet arī emocionālās veselības kontekstā.

Ko rāda zinātniskie pētījumi par fiziskajām aktivitātēm un emocionālo veselību?

2022 gadā publicēta meta-analīze parādīja, ka cilvēki, kuri regulāri ir fiziski aktīvi, ar depresiju saskaras retāk nekā tie, kuri gandrīz nekustas. Tie, kuri sasniedza ieteicamo fizisko aktivitāšu apjomu, saskārās ar aptuveni 25 % mazāku depresijas risku. Arī mazāks kustību daudzums bija labvēlīgs emocionālajai pašsajūtai.

2023 gadā žurnālā British Journal of Sports Medicine publicēts sistemātisko pārskatu apskats to apstiprina. Zinātnieki secināja, ka fizisko aktivitāšu intervences ir efektīvas depresijas, trauksmes un psiholoģiskā distresa simptomu mazināšanā dažādās pieaugušo grupās. 2024 gadā žurnālā The BMJ publicēts sistemātisks pārskats arī parādīja, ka fiziskās aktivitātes var būt efektīvs veids, kā mazināt depresijas simptomus, un starp vislabvēlīgāk novērtētajām formām bija pastaigas vai skriešana, joga un spēka vingrinājumi.

Svarīgi ir arī tas, ka lielākais ieguvums bieži rodas nevis tad, kad cilvēks sāk sportot ideāli, bet gan tad, kad no pilnīgas pasivitātes pāriet vismaz uz minimālu kustību. Tas nozīmē, ka, lai uzlabotu emocionālo pašsajūtu, nav nepieciešams uzreiz sākt ar sarežģītu plānu. Daudz svarīgāka ir regularitāte un ilgtspējīgs ritms. Šāds secinājums redzams gan PVO rekomendācijās, gan depresijas riska pētījumos.

Kāpēc kustība var palīdzēt justies labāk?

Zinātne diezgan pārliecinoši rāda ieguvumus, lai gan precīzie mehānismi joprojām tiek pētīti. Pašreizējie dati ļauj izdarīt pamatotu secinājumu, ka fiziskās aktivitātes var uzlabot emocionālo pašsajūtu vairākos veidos vienlaikus: tās palīdz veidot dienas struktūru, stiprina pašefektivitātes sajūtu, mazina mazkustīgu dzīvesveidu, bet dažiem cilvēkiem arī uzlabo miegu un kopējo enerģijas līmeni. Tas viss ir saistīts ar stabilāku noskaņojumu un labāku ikdienas pašsajūtu.

Praksē tas nozīmē vienkāršu lietu: kad cilvēks sāk regulāri kustēties, viņš bieži vien ne tikai pasporto, bet arī atgūst lielāku kontroles sajūtu savā ikdienā. Un tieši šī sajūta emocionālajai pašsajūtai ir ļoti svarīga. Tāpēc fiziskās aktivitātes var būt noderīgas ne tikai ķermeņa stiprināšanai, bet arī kā atbalstoša rutīna psiholoģiskajai labklājībai.

Kā grupu treniņi palīdz mazināt vientulību?

Šeit parādās īpaši svarīgs aspekts: ne visas fiziskās aktivitātes sociālajā ziņā iedarbojas vienādi. Kad kustība notiek kopā ar citiem, pievienojas vēl viens faktors — saikne. 2021 gadā pētījumi parādīja, ka piederība sporta vai vingrošanas grupai bija saistīta ar mazāku depresijas simptomu skaitu pēc četriem gadiem.

Tas ir ļoti nozīmīgi, jo vientulība pati par sevi ir saistīta ar sliktākiem garīgās veselības rādītājiem. Kad cilvēks regulāri piedalās kopīgā nodarbībā, viņš iegūst ne tikai fizisko aktivitāšu sniegtos ieguvumus, bet arī sociālo kontaktu, kopības sajūtu un piederības pieredzi. Tieši tāpēc grupu treniņi daudziem cilvēkiem var būt ne tikai veids, kā vairāk kustēties, bet arī līdzeklis sociālās atsvešinātības mazināšanai.

Grupu treniņi un emocionālais atbalsts

Zinātniskie darbi rāda, ka sportošana grupā var būt saistīta ar spēcīgāku emocionālo atbalstu. 2022 gada pētījums par dalību sporta grupās parādīja, ka tā ir saistīta ar emocionālo atbalstu, kopības sajūtu, informatīvo atbalstu un stiprāku sportojošā cilvēka identitāti. Citiem vārdiem sakot, cilvēkam ir vieglāk saglabāt ieradumu, kad viņš nejūtas viens, bet gan kā kopienas daļa.

Tas ir svarīgi arī motivācijas ziņā. Vienam cilvēkam var būt grūti regulāri sākt vai turpināt fiziskās aktivitātes, īpaši, ja emocionālais stāvoklis jau kādu laiku ir sliktāks. Tikmēr grupu treniņi sniedz ne tikai grafiku, bet arī skaidru sociālo ietvaru: ir treneris, grupa, kopīgs ritms un lielāka iespēja atgriezties nākamreiz. Šī struktūra daudziem palīdz saglabāt regularitāti, un tieši regularitāte ir viens no svarīgākajiem faktoriem labākai pašsajūtai.

Ko vēl var sniegt grupu treniņi?

Pētījumi rāda, ka grupu fiziskās aktivitātes var būt saistītas arī ar plašākām pozitīvām pārmaiņām. 2022 gadā publicētā pētījumā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem četru mēnešu vidējas intensitātes grupu fizisko aktivitāšu programma bija saistīta ar labāku emocionālo stāvokli, zemākiem trauksmes un depresijas rādītājiem, spēcīgāku sociālo atbalstu un labāku savas veselības vērtējumu.

Tāpēc grupu treniņi var būt īpaši noderīgi cilvēkiem, kuri daudz strādā vieni, izjūt motivācijas trūkumu, vēlas vairāk struktūras vai meklē vidi, kurā būtu vieglāk uzturēt rutīnu. Kad kustība kļūst arī par sociālu pieredzi, tā bieži kļūst noturīgāka. Un jo vieglāk ir turpināt aktivitāti, jo lielāka ir iespēja sajust arī ilgtermiņa emocionālo ieguvumu.

Kāds ir secinājums?

Zinātniskie avoti diezgan skaidri rāda, ka fiziskās aktivitātes ir saistītas ar labāku emocionālo pašsajūtu, mazāku depresijas risku un vājākiem trauksmes un psiholoģiskā distresa simptomiem. Bet, kad fiziskās aktivitātes notiek kopā ar citiem, parādās papildu ieguvumi: mazāka vientulība, spēcīgāks atbalsts un lielāka piederības sajūta. Tāpēc grupu treniņi var būt vērtīgi ne tikai fiziskajai formai, bet arī ikdienas emocionālajam līdzsvaram.

Ja meklējat veidu, kā kustēties regulārāk un vienlaikus iegūt vairāk struktūras, atbalsta un kopības sajūtas, ir vērts izmēģināt grupu treniņu formātu. Vairāk par treniņu iespējām un dažādām nodarbībām atradīsiet vietnē lemongym.lv.

ceļu satiksmes negadī

Zog granulas un krīt no mopēdiem