Veido biedrību, lai attīstītu Tukuma vecpilsētu

Ar domu pievērst uzmanību Tukuma vecpilsētai, mudinot iedzīvotājus to sakopt – ja neko vairāk, tad nomazgāt logus un sakārtot durvju priekšas un pagalmus – 18. augustā nevalstisko organizāciju namā, Talsu ielā 20, satikās gan vecpilsētā dzīvojošie, gan strādājošie.
Tikšanās mērķis, kā atzina tās iniciatore Rasa Hohmanne, ir veidot biedrību, kas būtu gan ideju, gan darbu virzītājspēks. Viņa uzsvēra, ka viss sākas ar katru pašu un viņa ieguldījumu
Viens solis bija. Tālākie nesekoja
Kā stāstīja māksliniece un salona «Antīks» saimniece Ingemāra Treija-Čivle, pirms kāda laika rakstījuši projektu veco durvju sakārtošanai pašvaldības ēkās, un dome pat piešķīrusi 3000 eiro, taču, kad vajadzējis sākt darboties, «Tukuma namiem» tā arī neesot bijis laika ko darīt, un tā nauda tā arī palikusi neizmantota: “18 gadu laikā, kopš te esmu, man ir zudušas visas ilūzijas, ka kaut kas vecpilsētā varētu jelkad mainīties. Taču ir labi nodibināt vēl kādu balsi, kas par to iestājas. Tā būtu neliela cerība, ka arī domes attieksmē kaut kas mainīsies, lai gan – šajos gados esmu pieredzējusi – ja kaut kas mainās, mainās uz sliktu. Tas nav nekāds Tukuma smukums, bet ņirgāšanās par to uz katra soļa, jo, kur vien skaties, tur nav smukuma. Un es nedomāju, ka cilvēki Tukuma novada domē iestājas par vecpilsētu – viņi brauc ar mašīnām un neredz ne vecpilsētu, ne pilsētas centru, kas ir katastrofāls. Turklāt tā pārveides iecere ir tāda pati – arī katastrofāla, jo tajā nav nekā no Tukuma. Esmu pesimiste, bet priecājos, ka jauni cilvēki nāk ar jaunu sparu un līdz ar to varbūt izdosies šo ideju par vēsturiskā centra sakārtošanu pabīdīt uz priekšu.”
Kuldīga jau visu ir izdarījusi
To, ka labi domāta iecere paliek ieceres līmenī, atzina arī biedrības «Koka dizaina centrs» vadītājs Guntars Upenieks. Viņš pirms diviem gadiem ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu Tukumā organizēja kursus par veco durvju un logu saglabāšanu un atjaunošanu: “Mana ideja bija radīt kaut ko līdzīgu kā Kuldīgā – informatīvu materiālu, kas būtu attiecināms uz Tukumu; bija arī idejas par finansējumu, bet domes gaiteņos tās tā arī iesprūda. Tomēr jautājums par to, kas notiek ar Tukuma smukumu, ir atklāts, tikai, kamēr nebūs kāds, kas par to pastāvēs, reāli šī smukuma nebūs. Jau ļoti daudzas ēkas pilsētā ir zudušas, patiesībā to durvis ir gandrīz vienīgais, kas vēl ir palicis. Piemēram, Rīgas ielā bija tāda ļoti labi zem daudziem krāsas slāņiem iekonservēta māja, kas tagad ir apšūta ar dēļiem, bet pirms tam tai bija vecie logi ar slēģiem. Vienīgais, kas palicis, ir vecais jumta bleķis. Mums parasti tiek argumentēts, ka nav naudas un ka plastmasas logs ir lētāki par koka logu, bet te domei, būvvaldei, būtu ar cilvēkiem jārunā, jāinformē par citiem materiāliem, par iespējām piesaistīt finansējumu, un cilvēks, iespējams, ieklausīsies. Turklāt – nekas jauns jau te nav jāizdomā – Kuldīgā viss ir izdomāts un viss tiek darīts, atliek vienīgi pārņemt šo pieredzi un stāstīt par to mūsu cilvēkiem. Citādi – paies vēl kāds laiks, un nebūs vairs nekā no vēsturiskā centra – būs tikai ēkas ar plastmasas logiem un durvīm.”
Vairāk par runāto šajā tikšanās reizē lasiet laikraksta piektdienas, 24. augusta, laikraksta numurā ŠEIT










