Vakcinācijai tiek izmantota vakcīna „Lysvulpen”, kas satur novājināta trakumsērgas vīrusa SAD BERN un SAD B l9 “like” celmu, un ir iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. Vakcīnas ēsmas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, tiek izvietotas austrumu pierobežā.

Vakcīna izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti. Vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, tomēr, to apēdot, dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta. Vakcīna nav bīstama arī cilvēkam un apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu, kas ēsmas iekšpusē ir šķidra – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta.

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt – lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.

PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi, un līdzfinansē Eiropas Komisija.

Pateicoties sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš 2005. gada regulāri tiek veikta pavasarī un rudenī, trakumsērga Latvijā ir izskausta – pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2014. gada rudenī Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.

Lai gan Latvijā pēdējo gadu laikā nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums, ņemot vērā trakumsērgas izplatību kaimiņvalstīs, PVD aicina regulāri veikt mājas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, kā arī ziņot veterinārārstam vai PVD par katru trakumsērgas aizdomu gadījumu.