Pēdējo mēnešu laikā vairākas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) dalībvalstis un kaimiņvalstis ir ziņojušas par garā klepus gadījumu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar Covid-19 pirmspandēmijas periodu.  Saskaņā ar ECDC pieejamajiem datiem, visvairāk skartās vecuma grupas ir bērni un jaunāki pusaudži. Turklāt slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu.

Zīdaiņiem ir vislielākais smagu slimību un nāves risks, inficējoties ar garo klepu, un ES/EEZ valstīs gandrīz visi nāves gadījumi bijuši tieši šajā vecuma grupā – zīdaiņi, kuri jaunāki par 3 mēnešiem. Tāpēc jo īpaši svarīgi,  lai pret garo klepu vakcinētos grūtnieces grūtniecības laikā, jo tas dod ievērojamu aizsargefektu arī bērnam līdz brīdim, kad viņš ir sasniedzis vakcinācijas vecumu. Zīdaiņiem pirmo vakcīnu pret garo klepu saskaņā ar vakcinācijas kalendāru paredzēts saņemt 2 mēnešu vecumā. Grūtniecēm ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret garo klepu.

Situācija Latvijā

Latvijas epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2024. gadā no janvāra līdz martam tika reģistrēti 155 garā klepus gadījumi, bet  2023. gadā janvārī-martā tika reģistrēts 21  gadījums (2023. gadā kopā tika reģistrēts 111 garā klepus gadījums).  

Visaugstākā saslimstība 50 gadu laikā novērota 2019. gadā, kad tika reģistrēti 720 garā klepus gadījumi (37.5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem), arī pašreiz vērojama saslimstības pieauguma tendence. Izteikts garā klepus skaita pieaugums sākās 2023. gada decembrī, kad reģistrēto pacientu skaits  4,3 reizes pārsniedza 2022. gadā decembrī saslimušo skaitu. Saslimstības periodiski  pieaugumi ir saistīti ar pret infekciju uzņēmīgu cilvēku skaita palielināšanos. Palielinoties izraisītāja izplatībai un cirkulācijas intensitātei sabiedrībā, pieaug inficēšanās risks arī mazuļiem, kuri vēl nav vakcinēti vai nav pabeiguši primārās vakcinācijas kursu pret garo klepu un līdz ar to ir īpaši uzņēmīgi pret šo ļoti nopietnu infekciju. Tādējādi ir ļoti svarīgi laikus uzsākt vakcināciju un ievērot vakcinācijas shēmu.

Saskaņā ar aktuālo bērnu vakcinācijas kalendāru, vakcīna pret garo klepu jāsaņem 2, 4, 12-15 mēnešu, 7 un 14 gadu vecumā, vakcinējoties ar kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae un B hepatītu (2, 4, 12-15 mēnešos), kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu (7 gadu vecumā) vai kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem (14 gadu vecumā).

Šobrīd salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku, būtiski pieaudzis nevakcinēto bērnu skaits, kuri nav saņēmuši balsvakcināciju pret garo klepu 7 un 14 gadu vecumā.

Imunizācijas nedēļas ietvaros SPKC atgādina vecākiem aktīvi interesēties un regulāri sekot līdzi vakcinācijas datiem savā un sava bērna Potēšanas pasē un vakcinācijas kalendāra norādījumiem, un noteiktajos laikos pieteikties pašam vai pieteikt bērnu vakcinācijai pie ģimenes ārsta.

Pēdējo mēnešu laikā vairākas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) dalībvalstis un kaimiņvalstis ir ziņojušas par garā klepus gadījumu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar Covid-19 pirmspandēmijas periodu.  Saskaņā ar ECDC pieejamajiem datiem, visvairāk skartās vecuma grupas ir bērni un jaunāki pusaudži. Turklāt slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu.

Zīdaiņiem ir vislielākais smagu slimību un nāves risks, inficējoties ar garo klepu, un ES/EEZ valstīs gandrīz visi nāves gadījumi bijuši tieši šajā vecuma grupā – zīdaiņi, kuri jaunāki par 3 mēnešiem. Tāpēc jo īpaši svarīgi,  lai pret garo klepu vakcinētos grūtnieces grūtniecības laikā, jo tas dod ievērojamu aizsargefektu arī bērnam līdz brīdim, kad viņš ir sasniedzis vakcinācijas vecumu. Zīdaiņiem pirmo vakcīnu pret garo klepu saskaņā ar vakcinācijas kalendāru paredzēts saņemt 2 mēnešu vecumā. Grūtniecēm ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret garo klepu.

Situācija Latvijā

Latvijas epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2024. gadā no janvāra līdz martam tika reģistrēti 155 garā klepus gadījumi, bet  2023. gadā janvārī-martā tika reģistrēts 21  gadījums (2023. gadā kopā tika reģistrēts 111 garā klepus gadījums).  

Visaugstākā saslimstība 50 gadu laikā novērota 2019. gadā, kad tika reģistrēti 720 garā klepus gadījumi (37.5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem), arī pašreiz vērojama saslimstības pieauguma tendence. Izteikts garā klepus skaita pieaugums sākās 2023. gada decembrī, kad reģistrēto pacientu skaits  4,3 reizes pārsniedza 2022. gadā decembrī saslimušo skaitu. Saslimstības periodiski  pieaugumi ir saistīti ar pret infekciju uzņēmīgu cilvēku skaita palielināšanos. Palielinoties izraisītāja izplatībai un cirkulācijas intensitātei sabiedrībā, pieaug inficēšanās risks arī mazuļiem, kuri vēl nav vakcinēti vai nav pabeiguši primārās vakcinācijas kursu pret garo klepu un līdz ar to ir īpaši uzņēmīgi pret šo ļoti nopietnu infekciju. Tādējādi ir ļoti svarīgi laikus uzsākt vakcināciju un ievērot vakcinācijas shēmu.

Saskaņā ar aktuālo bērnu vakcinācijas kalendāru, vakcīna pret garo klepu jāsaņem 2, 4, 12-15 mēnešu, 7 un 14 gadu vecumā, vakcinējoties ar kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae un B hepatītu (2, 4, 12-15 mēnešos), kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu (7 gadu vecumā) vai kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem (14 gadu vecumā).

Šobrīd salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku, būtiski pieaudzis nevakcinēto bērnu skaits, kuri nav saņēmuši balsvakcināciju pret garo klepu 7 un 14 gadu vecumā.

Vakcinācija Latvijā pret garo klepu uzsākta 1958. gadā. Kopējais saslimšanas gadījumu skaits 5 gadu laikā pirms vakcinācijas uzsākšanas bija 27367, bet 2019.-2023. gadā 1228. Saslimšanas gadījumu skaita samazinājums no vakcinācijas uzsākšanas ir 95,5%.

Garais klepus ir ļoti lipīga, akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis nūjiņveida baktērija. Slimībai ir raksturīgs smags, lēkmjveida klepus, kas var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk. Pirms vakcinācijas uzsākšanas (1958. gadā) garais klepus bija ļoti plaši izplatīta slimība, ar kuru galvenokārt slimoja bērni vecumā līdz 5 gadiem, visvairāk – līdz 1 gada vecumam. Šobrīd vislielākā saslimstība tiek novērota pusaudžiem, bērniem līdz gada vecumam un gados jauniem pieaugušajiem.

Plašāk par garo klepu un vakcinācijas iespējām šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/garais-klepus

Garais klepus ir ļoti lipīga, akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis nūjiņveida baktērija. Slimībai ir raksturīgs smags, lēkmjveida klepus, kas var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk. Pirms vakcinācijas uzsākšanas (1958. gadā) garais klepus bija ļoti plaši izplatīta slimība, ar kuru galvenokārt slimoja bērni vecumā līdz 5 gadiem, visvairāk – līdz 1 gada vecumam. Šobrīd vislielākā saslimstība tiek novērota pusaudžiem, bērniem līdz gada vecumam un gados jauniem pieaugušajiem.

Plašāk par garo klepu un vakcinācijas iespējām šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/garais-klepus