Par to, ka daļai novada iedzīvotāju šī problēma kļuvusi aktuāla, liecina salīdzinoši nesen publicētais pašvaldības uzsaukums – aicinājums iedzīvotājiem izteikties par iespējamiem saistošo noteikumu grozījumiem. Proti, saņemts ierosinājums, ka turpmāk novada robežās varētu ierobežot ne tikai salūtu šaušanu, kā tas, starp citu, ir arī citās pašvaldībā, bet arī publiskus pasākumus un pat zāles pļaušanas paradumus nedēļas nogalēs.

Turpina apkopot viedokļus

Par to, kādas līdz šim ir bijušas iedzīvotāju reakcijas, vaicājām novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam. Visvairāk atsaukušies un lielākoties pauduši noraidošu attieksmi pret ierisinājumu zāles trimmerēšanu noliegt sestdienās pēc pulksten 18.00 un svētdienās – pilnībā. “No aptuveni 100 saņemtajām vēstulēm, atbalstīts tas tika varbūt vienā vai divās, taču saņemtās atbildes vēl ir jāapkopo, lai lemtu, ko īsti pašvaldībai darīt, tuvojoties nākamajai dārzkopības sezonā.” Visticamāk, attiecībā uz zāles pļaušanu, spriež G. Važa, šādā formā noteikumi netiks apstiprināti, jo, kā izteikušies iedzīvotāji vairākos komentāros, nereti tieši vakara stundas un brīvdienas ir tas laiks, kad var nodoties teritorijas sakopšanai, tai skaitā pļaušanai. Tajā pašā laikā, apsver priekšsēdētājs, kādus saprātīgus laika ierobežojumus tomēr varētu noteikt, nu, piemēram, lai kaimiņi netiktu pamodināti svētdienās jau sešos no rīta.

Uguņo bez saskaņošanas

Tajā pašā laikā otrs ierosinājums – aizliegt salūtus, izņemot valsts svētkos, Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, ir tiešām apsverams, – apstiprināja G. Važa. Neskatoties uz to, ka jau šobrīd ir noteikumi, kas paredz, ka uguņošana iepriekš jāsaskaņo ar pašvaldību, vismaz pāris reizes mēnesi tiek konstatēti pārkāpumi, kas liek secināt, ka tas tiešām varētu būtu traucējoši. Lai gan, piebilst priekšsēdētājs, tas nereti ir arī jautājums par attiecībām ar kaimiņiem. Ja pat nepacenšas ar tiem aprunāties, rodas nesaprašanās.

Pašvaldība starp kaimiņiem

Līdzīgi tas ir arī gadījumā par trešo ierosinājumu – aizliegt uzņēmējdarbību, kas traucē apkārtējo mieru visas diennakts laikā. Šajā gadījumā ir arī pavisam konkrēti precedenti jeb sūdzības par viesu namu jūrmalciemos. Iedzīvotāju sastāvs šajos pagastos mainās, skaidro G. Važa, un ir jaunie novadnieki, kuri jūras krastā meklē mierīgu un klusu dzīvesvietu. Bet no otras puses ir tie uzņēmēji, kas cenšas izmantots vasaras sezonu un strādāt – piedāvājot viesu namus pasākumiem, atpūtniekiem u.tml. Un nereti pašvaldībai, tai skaitā pašvaldības policijai dažādās konfliktsituācijās nācies būt par vidutāju. Tāpat kā visur citur, arī Engures novadā, protams, ir spēkā noteikumi, kas paredz, ka pēc pulksten 23.00 vairs nevar trokšņot. Vai tas tiek ievērots – tas cits jautājums un atkarīgs arī no viesu namu saimniekiem, kas spēj vai nereti arī nespēja kontrolēt, ko un kādā skaļumā dara viņu viesi. Kompromisu ir jāmeklē, skaidro G. Važa, bet tajā pašā laikā piebilst, ka, visticamāk, tuvākajā laikā Engures novadā nebūs tā, kā varbūt dažviet citur Eiropā, kur sodu saņem arī par to, ka pārlieku trokšņaini tiek izmesti atkritumi…