Tukuma muzejā stāstīs par vēsturisku uzbrukumu cietumam

9. janvārī 14.00 Tukuma pilsētas vēstures muzejā «Pils tornis» notiks pētnieces Dr.h.c.hist. Intas Dišleres priekšlasījums par tēmu «Uzbrukums Tukuma cietumam un ieslodzīto atbrīvošana 1919. gada 9. janvārī», kas notiks Latvijas armijas un Neatkarības kara 100. gadadienas svinību ietvaros.

9. janvārī 14.00 Tukuma pilsētas vēstures muzejā «Pils tornis» notiks pētnieces Dr.h.c.hist. Intas Dišleres priekšlasījums par tēmu «Uzbrukums Tukuma cietumam un ieslodzīto atbrīvošana 1919. gada 9. janvārī», kas notiks Latvijas armijas un Neatkarības kara 100. gadadienas svinību ietvaros.

Pasākumā piedalīsies Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 51.kājnieku bataljona Zemessardzes veterāni. Īpaši aicināti vēstures skolotāji, skolēni un citi interesenti. Ieeja bezmaksas.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir izstrādājuši Latvijas armijas un Neatkarības kara 100.gadadienas centrālo svinību plānu, kas norisināsies ne tikai šogad, bet iekļaus arī 2020.gadu, kad 1919.gada 11.augustā tika parakstīts Miera līgums. Šajā pusotrā gadā tiks organizēti pasākumi hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas. Tāpat šajā laika periodā Latvijas pašvaldības ir aktīvi iesaistījušas dažādu vēsturisko pasākumu rīkošanā, uzsverot izšķirošo cīņu nozīmi  to teritorijās.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10. jūlijā tika izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņoja par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *