Agris Jansons

Represijās cietušos pieminot /papildināts FOTO/

14. jūnijā Tukumā, represēto iedzīvotāju piemiņas vietā pie dzelzceļa stacijas «Tukums II», kā jau daudzus gadus, šajā dienā pulcējās ļaudis, lai atcerētos un neaizmirstu padomju režīma nodarīto mūsu tautai. Pasākumu organizēja Tukuma kultūras nams, uzrunu teica novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans.

14. jūnijā Tukumā, represēto iedzīvotāju piemiņas vietā pie dzelzceļa stacijas «Tukums II», kā jau daudzus gadus, šajā dienā pulcējās ļaudis, lai atcerētos un neaizmirstu padomju režīma nodarīto mūsu tautai. Pasākumu organizēja Tukuma kultūras nams, uzrunu teica novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. Tukuma teātra aktieris Māris Kosolapovs lasīja atmiņu stāstus no Andas Līces grāmatas «Via Dolorosa». Pasākumu kuplināja Daugavas vanagu ansamblis, represēto klubs «Atauga» un jaunieši no skautu un gaidu organizācijas.

Jau novakarē Slampē, pie pieminekļa visu režīmu represētajiem pagasta iedzīvotājiem, vairākas stundas skanēja patriotiska mūzika un katrs varēja atnākt un pieminēt savus piederīgos, kas izgāja šo Via Dolorosa (sāpju ceļu), vai uz mūžīgiem laikiem palika svešumā. Un viņi nāca – izvestie, viņu bērni un bērnu bērni. Arī tie, kuri šai sāpju dienā jūtas atbildīgi par savu zemi un valsti. Nolika svecīti, paklusēja un devās savās gaitās.

Kandavas novada attēlus skatīt ŠEIT!

Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 16. jūnija, laikrakstā ŠEIT!

Komentāri

  1. varbūt ka NTZ skribenti varēja pierakstīt klāt kādu rindiņu par šī bēdīgā notikuma vēsturi – vai no tukuma arī deportēja? jā, visiem viss ir zināms, mēs piedzimstam gudri, mēs ienācēji parkapjot pilsetas robezai uzreiz zinam pilsetas vesturi. Juus vispar kko rubiiijat no kkadiem publicistikas standartiem?

  2. Standartā ir avīze, par kuru samaksā tās veidotāji, abonenti un pircēji kioskos, bet par šo – interneta versiju, izņemot veidotājus, nesamaksā neviens – tā ir žurnālistu brīva griba un laiks, ko viņi velta saviem novadiem, savas valsts pilsoņu informēšanai. Bet visam materiālajam šajā saulē ir savas robežas, arī finansēm, īpaši, ja postpadomisko janu, kuras visu grib ”rubīt na haļavu”, joprojām ir gana daudz… Un tad beigās iznāk, ka tādu jaunu dēļ mums var palikt tikai dažādu partiju un naudas maisu ruporiņi pašvaldībās un arī jau visā valstī. Un tiem, izņemot savu interešu bīdīšanu, neinteresēs ne ziņu, ne pētnieciskā, ne kritiskā, ne analītiskā žurnālistika – tāds, lūk, iznāk janas ”publicistiskais standarts”…

  3. Labi,ka atcelta ta obligata karogu izkarsana, savadak apnicis karinat karogs ar seru lenti. No malas izskatas, ka letini tadi abizeniji, gandriz katru me esi kadas seras. Cik var dzivot pagatnes seras. Piederigie lai sero, man seras nav.

    1. Tieši tā-un tad vēl obligātā karoga izkarināšana leišu un igauņu neatkarības dienās,kāda gan man daļa par kaut kādiem žirgu galvām or bremzēm urmasiem
      Mjā i vēl tāda padomju laika ne tā labākā palieka-kriminālatbildība par karoga un tam pielīdzināto regāliju zaimošana-kpc gan indivīds savā īpašumā esošu lietu nevarētu publiski iznīcināt tā izrādot savi attieksmi pret kādām norisēm valstī vai kā tā-kur paliek demokrātija,vārda brīvība

  4. Ja esi “letins-apbizenijs,” tev, protams, ir tiesības uz savu viedokli. Bet es esmu latvietis un karogu ar sēru lenti 14.06. izkaru ar vai bez norādēm.

  5. To ppamuļķim. Neaizmirsti 17.06.izkarinat karogu ar seru lenti un savā jubilejā arī.

    1. Gribu karinu, gribu nekarinu-neviens man vairs neko padarīt nevar:-P
      P.S.a kas ir 17.06?!

      1. Viss jau forši, ja negribi un nekarini, tad pēc laiciņa piebrauc pašvaldībnieki un pastāsta, ka nekarināšanas prieciņš var izmaksāt ~50 EUR ja pareizi atceros. Tā kā neieskrienies 🙂

        1. Bisku atpaliekam no jaunākajām tendencēm politiskajā modē-kopš pagājušā gada sods par karoga neizkāršabu fiziskām personām vairs nav, tā ka iespringt vairs nav nepieciešams

Atbildēt uz pp Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *