Attēlam ir ilustratīva nozīme

Vai pieņemami ceļmalā atstāt nomedīta dzīvnieka atliekas? 

–10. decembrī netālu no Sēmes Tautas nama, ceļmalas grāvī atradu melnu plastmasas maisu ar dzīvnieka (iespējams, stirnas) atliekām. Zinu, ka sestdien, 5. decembrī, šajā apvidū notika medības, tāpēc pieļauju iespēju, ka maisu izmetuši mednieki. Vai mums jau nepietiek cūkmenu, kas izmet mežos sadzīves un celtniecības atkritumus!? Nu būs arī maisos iepakoti dzīvnieku līķu fragmenti? Nerunājot par ētisko pusi, – ļoti iespējams, ir pārkāpta arī likumdošana?… – šādu jautājumu 11. decembrī redakcijas Facebook kontā vērsās mūsu lasītājs.

Jautājumu pāradresējām Valsts Meža dienestam, precīzāk, Zemgales virsmežniecības Tukuma mežniecībai, kur solīja to nodot atbildīgajām personām, kas jautājumu varētu komentēt. Rezultātā ar mums sazinājās vecākais mežzinis Jānis Rosickis. Viņš gan apšaubīja, ka tas būtu bijis vietējo mednieku darbs, jo esot noteikta kārtība, kā no nomedīta dzīvnieka atliekām mednieki atbrīvojas. Viens – tiešām mežā ir vietas, kur, piemēram, nodīrātās ādas reizēm mednieki atstāj – lapsām vai citiem meža dzīvniekiem. Otrs – pie medību kolektīva namiņa izvietotajiem konteineriem, kas šiem gadījumiem arī ir paredzēti. J. Rosickis skaidro, ka, piemēram, meža cūku gadījumā atlieku ievietošana konteinerā ir obligāta! To nosaka 2018. gadā apstiprinātie Ministru kabineta «Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās». Noteikumos diezgan smalki tiekot aprakstīts, ko darīt ar medījumu: kā meža cūku sadalīt, transportēt un ko galu galā darīt ar atliekām jeb medījuma blakus produktiem.  Viss – lai nepalīdzētu izplatīties Āfrikas cūku mērim, kas vēl arvien gāžot meža cūkas Latvijas mežos. Taču par citiem meža dzīvniekiem tādu noteikumu tomēr nav. Katrā gadījumā, uzskata J. Rosickis, šī neesot standarta situācija un mednieki, viņaprāt, nekādi neesot ieinteresēti šādi izmests dzīvnieku atliekas, īpaši, ņemot vērā, ka sabiedrībā ir neviennozīmīga attieksme pret medībām, tāpēc mednieki tomēr cenšoties sabiedrību lieki netracināt…

Šaubīgs meža pārzinim šķietot arī variants, ka to, kas palicis pāri no stirnas, būtu izmetuši tā sauktie malu mednieki. „Viņi taču arī ir ieinteresēti slēpt savas pēdas!?” spriež J. Rosickis. Tajā pašā laikā gan viņš atzīst, ka pēc šādām atstātām dzīvnieka atliekām noteikt, kurš to būtu nomedījis, ir praktiski neiespējami. “Pat ja atrasts vesels dzīvnieks un lode tam izgājusi cauri, nevaram neko pateikt,” – tā J. Rosickis. Varbūt, noslēdzot sarunu min J. Rosickis, maiss tiešām varētu būt izkritis no kādas mednieku piekabes?

Lai vai kā – tīši, netīši – tāpat šādi atradumi nevienam nav patīkami un, vēl ņemot vērā melno maisu, apkārtējo vidi arī piesārņo. Tāpēc ne gluži speciālistu, bet mūsu ieteikumus: par šādiem gadījumiem arī turpināt ziņot, jo, kas zina, varbūt pienāks brīdis, kad konkrētās atliekas, konkrētā apgabalā tomēr Meža dienestam būs iespējams sasaistīt ar konkrētiem medniekiem. Tukuma mežniecība: Adrese: Mārtiņa iela 1 Tukumā, Kontakti: 63122270, tukuma.meznieciba@zemgale.vmd.gov.lv.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *