Cik izmaksājis Z. A. Meierovica piemineklis?

15. novembrī ar Z. A. Meierovica pieminekļa atklāšanu noslēdzās 2016. gada uzsāktais projekts, kas paredzēja gan izveidot pieminekli, gan pārbūvēt Jaunās ielas skvēru. Novembra beigās Tukuma novada dome publicēja informāciju par to, cik izmaksāja Z. A. Meierovica pieminekļa ierīkošana un skvēra pārbūve, taču pašvaldības publiskotajā summā 420 876,64 eiro, no kuras 275 826,64 eiro ir Tukuma novada domes finansējums, 115 000 eiro – Ārlietu ministrijas ieguldījums, 20 000 eiro – valsts budžeta dotācija, 10 050 eiro – ziedojumi.

 

15. novembrī ar Z. A. Meierovica pieminekļa atklāšanu noslēdzās 2016. gada uzsāktais projekts, kas paredzēja gan izveidot pieminekli, gan pārbūvēt Jaunās ielas skvēru. Novembra beigās Tukuma novada dome publicēja informāciju par to, cik izmaksāja Z. A. Meierovica pieminekļa ierīkošana un skvēra pārbūve, taču pašvaldības publiskotajā summā 420 876,64 eiro, no kuras 275 826,64 eiro ir Tukuma novada domes finansējums, 115 000 eiro – Ārlietu ministrijas ieguldījums, 20 000 eiro – valsts budžeta dotācija, 10 050 eiro – ziedojumi. Taču nav minēti vēl citi izdevumi, kas neattiecas tieši uz būvdarbiem, taču tika izlietoti, lai šāds projekts īstenotos.

Jāatzīst, gan pirms pieminekļa atklāšanas, gan arī pēc tam uzklausījām daudz jautājumu un arī pārmetumu, kāpēc neesam vairāk interesējušies un arī lasītājiem ziņojuši, kā un kāpēc sākotnējā šai iecerei paredzētā naudas summa teju četrkāršojusies?… Taču svētku laikā mazliet ar atbildīgo iztaujāšanu iepauzējām. Vispirms izstudējuši budžeta un citus domes dokumentus, vakar izvaicājām domes atbildīgos.

Kam tērēja būvdarbiem paredzēto naudu?

Ar Tukuma novada pašvaldības vadītāju Ēriku Lukmanu, izpilddirektori Daci Lebedu, Finanšu nodaļas vadītāju Lailu Dzalbi un galveno arhitekti Ivetu Vistapoli pārrunājām gan projektā iekļautos un neiekļautos darbus, gan arī ar tiem saistītās izmaksas, kas, kā izrādās, iekļautas citos budžeta kodos.

– Vispirms – kāpēc izdevumi tik ļoti pieauga? Sākotnēji 2016. gadā Tukuma novada attīstības programmas investīciju plānā kā indikatīvā summa piemineklim un skvēra sakārtošanai minēti 100 000 eiro; simtgades novada programmā 2016. gada nogalē – jau ap 200 000 eiro; 2018. gada janvārī, tiekoties ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, minēti “virs 300 eiro”, bet precizētajā attīstības programmā – 400 000 eiro. Rezultāts – 420 876,64 eiro.

Ē. Lukmans:

– Projekta sākumā mēs domājām, ka varēsim iztikt ar daudz mazāku naudas summu, nekā reāli izlietojām, jo tobrīd nebija pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi un līdz ar to būvniecības cenas vēl nebija pieaugušas. Sākotnēji iecerei paredzējām šos 100 000 eiro, taču pēc tam plāni tika precizēti, un 200 000 līdz 250 000 eiro bija tā summa, ar kuru rēķinājāmies, taču galarezultātā tā bija tā naudas summa, kas bija jāsamaksā no domes budžeta. Manuprāt, par godu Latvijas simtgadei mēs to varējām atļauties ieguldīt, lai iegūtu pieminekli un labiekārtotu skvēru.

Pirmais projekta gads – 2016

Pirmie darbi tika veikti jau 2016. gadā. Kā lasāms novada simtgades programmā, gada laikā kopumā izlietoti 11 620 eiro, un no šīs summas 3000 eiro samaksāts metu konkursa uzvarētājiem: 1. vieta – 1200 eiro (Matīss Kalniņš, Zane Kalniņa (Elerte) un Liene Līce, 2. vieta – 1000 eiro (Gļebs Panteļejevs un Andris Veidemanis), 3. – 800 eiro (Ģirts Burvis, Madara Legzdiņa, Sergejs Ņikiforovs un Indulis Rāts); atlikusī summa samaksāta par projekta vadību, informāciju un atlīdzība ekspertiem. Jāpiebilst, ka 28. decembrī tika izsludināts pieminekļa un skvēra pārbūves projekta konkurss.

2017. gads – projektēšana

Jau 2016. gada 24. novembrī, lemjot par 2017. gada valsts budžetu, Saeimas deputāti apstiprināja Nacionālās apvienības priekšlikumu 20 000 eiro paredzēt Z. A. Meierovica pieminekļa izveidei un uzstādīšanai.

Tikmēr 6. februārī tika paziņoti pieminekļa un skvēra pārbūves projekta konkursa rezultāti. Tajā bija piedalījies viens pretendents – sabiedrība «Projektēšanas birojs Austrumi, MUUR, Matīss Kalniņš un Zane Elerte (Kalniņa)» – 84 939,98 eiro+24 163,70 eiro (ar PVN), kopā – piemineklis un skvēra pārbūves projekts 109 103,68 eiro.

Dace Lebeda un Ē. Lukmans:
– Mēs gribam precizēt, ka pirmo naudu nedeva Nacionālā apvienība – oficiālie līgumi tika slēgti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

– Tomēr 2017. gada valsts budžetā skaidri un gaiši minēts, ka šie 20 000 eiro Z. A. Meierovica pieminekļa izveidei un uzstādīšanai ir Nacionālās apvienības priekšlikums.

– Tā bija Saeimas deputāta Jura Šulca («Vienotība») deputāta kvota, kas tika realizēta caur VARAM ministriju.

(Tomēr, kā pārliecinājāmies vēlreiz, pārskatot 2016. gada 24. novembra Saeimas sēdes dokumentus, budžeta apstiprināšanas dokumentos atradām šo Nacionālās apvienības priekšlikumu nr. 644, 373. lpp.– Red.)

– Cik lielu naudas summu skvēram un piemineklim 2017. gadā plānoja pašvaldība un cik izlietoja?

L. Dzalbe:

– No valsts tika saņemti 20 000 eiro, bet pašvaldība paredzēja 60 000 eiro, kopā tie bija 80 000 eiro, no kuriem tika izlietoti 47 000 eiro, kas bija avansa maksājums par pieminekli un par autoruzraudzību.

2018. gads – būvniecība

2018. gada pašvaldības budžetā skvēram un piemineklim tika paredzēti – 154 701 eiro, taču, tā kā ar šo naudu nepietika, pašvaldības budžeta grozījumos jūlijā piešķīra vēl 85 463 eiro un oktobrī – vēl 12 000 eiro. Savukārt Ārlietu ministrija projektam piešķīra vispirms 70 000 eiro, tad vēl 45 000 eiro, kopā – 115 000 eiro. Šogad arī tika veikti lielākie darbi – 29. martā tika izsludināts iepirkums skvēra pārbūvei, kurā pieteicās 2 pretendenti, bet lētāko cenu piedāvāja SIA «Telms» – 279 658,75 (ar PVN). Tomēr līdz pieminekļa atklāšanai radās papildus darbi par nepilniem 34 000 eiro.

 

Vairāk lasiet piektdienas, 14. decembra, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. Gribētos redzēt izmaksas pa pozīcijām. Par tādu summu, pus pilsētu var labiekārtot.

  2. Būs jābrauc apskatīt to Tukuma ,,zelta” laukumu un pieminekli. Pēc attēlā redzamā, nekāda dižā labiekārtošana tur nav bijusi. Nauda droši vien ērti iekārtojusies kādu darboņu kabatās. Zigfrīds Anna Meierovics par to noteikti nepriecātos. Cerams, ka pēc RD afērām KNAB pietiks spēka pārbaudīt mazpilsētu rīkoto iepirkumu un budžeta līdzekļu izlietojuma likumību.

  3. Diemžēl, šobrīd KNAB ir aizņemts ar lielākām zivīm, bet es arī ļoti ceru, ka tā diena sitīs un KNAB ieradīsies Tukumā. Tikai kurš tagad atkāpsies? jo Volfiņš jau noņemts.

  4. Vai mākslinieciski augstvērtīgi skaitās portreta sejas daļu sadalīt vairākās sadaļās ar asām līnijām, kā zobena cirtienos cietušām?Ja tāda tā ideja…

  5. Pirmkārt jau vieta nav labākā, visapkārt nesakoptas mājas,kaut kādi veci šķūņi blakus baznīcai, iela burtiski blakus, tāpēc piemineklim nav nekāda skata, par nauda vispār “mati ceļas stāvus”, pārbūves projekts skvēram 109103 tūkstoši eiro, nav saprotams, kas tur projektēts, un tā arī pārējās summas.

  6. Ja būtu būvnieks no malas, tad būtu jāiekļaujas sākotnējā summā, kā jau visiem…

  7. Te nu ir zagts kā uz pasaules galu, un kāpēc lai nezagtu, ja visai sabiedrībai piederošās mantas izlaupīšana ir režīma dibināšanas un pastāvēšanas pamatnosacījums! Un tieši tāpat notiek 100% visās pašvaldībās un neskaitāmajos parazītiskajos valsts kantoros. Tas, ka tā dzīvojot valsts vēl nav aizgājusi pa burbuli, ir Ginesa rekorda vērs notikums.

  8. Es nesaprotu, kaut jo līdzīgu esmu taisījis privātajā sektorā, tikai bez pieminekli, un tās izmaksas bija ap 20000 euro. Kā tā var zagt. Cerams, ka tur kāds augšā arī nav mazais bērns, un piespriedīs tiem zagļgem un viņu tuviniekiem kādu nārstējamu slimību. Neko nesaku ja pa bišķītim, tā jeb kurš no mums izmantotu, un ieripinātu kaut ko kabatā, bet nu šitādos ciparos…. Neko citu kā dieva lāstu viņi nav pelnījuši.

  9. Saprotams 1905.gada ielas proletāriāta sašutums, bija tik skaista proletāriska vide ar čakšņiem ,kur iztukšot dienišķo dziru un turpat nokārtoties.
    Un tagad šinī vietā piemineklis kaut kādam buržujam Meirovicam.Tas tak spļāviens proletariāta šķiriskajai apziņai.

  10. To Stučka. Lai viņi tur ceļ kaut vai Goiko Mitičam, bet tas cipars tak mežonīgs.

  11. Tuckum ir pajoļu pilsēta,kuriem neko nevajag – ne kaut ko uzbūvēt, ne sakārtot. Labāk par to naudu būtu nopirkuši lētos TipTop vīnus un vafeles un izdalijuši iedzīvotājiem un visi būtu pārlaimīgi.

  12. kāpēc nav ielikta bilde ar gala rezultātu? ntz sava stilā (viss ir slikti, visi zagļi) 🙂

  13. Tuk
    Ja galvā tuk tuk, tad tas, ka apzog Latvijas tautu, ir mazsvarīgi. Galvenais lai “krievi nenāk”.

  14. Mums te Jauntukumā mājām jumti jāmaina jo tie ir cauri un ūdens dzīvoklī tek tā summa ir kaut kur pie 50 tūkstošiem EU ,bet galvenais ir piemineklis par pusmiljonu,droši arī būs jāgriežas KNAB ,kur nodokļu nauda paliek kā tas jau tagad tiek darīts gan Rīgā , Dauvgavpilsētā.

  15. Nabaga tukumnieki!Ne ēduši, ne dzēruši. Mūžīgā badā. neko viņiem nevajag. Ļaujiet tikai kasīties, viss ir slikti.

  16. Tās ir pašvaldības ēkas vai iedzīvotāju kopīpašums. Ja otrais, tad kāds sakars ar pašvaldības budžetu? Es savai mājai pats jumtu taisu par savu naudu.

  17. KNAB nav nekāda daļa par to , kā kopīpašnieki apsaimnieko savu māju.
    Ja kopīpašnieki nevar vienoties vai ir vienaldzīgs, kas faktiski ir viens un tas pats, jumta remonts, tad tad tam arī jābūt, jo tāda ir kopīpašnieku brīvā izvēle.

  18. Nav svarīgi vai runājam par šo pieminekli vai par citiem Tukuma Domes “mega projektiem”. Ar šo es gribēju teikt, ka kamēr Tukumnieki nesapratīs to, ka tā izklakarētā nauda ir viņu nauda (ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis utt) tikmēr nekas nemainīsies un reizi 4 gados 50 % balsis tiks atdotas esošajiem un 50 % vienkārši būs vienalga.

  19. Mūžīgais neapmierināto vaimanātāju bars. Varbūt vispirms noslaukiet sev degungalu!

  20. To Ese- es. Bet tu apjēdz slimais cilvēk, ka samaksājot tādu naudu bruģētāju firmai, varētu visu pilsētu izbruģēt. Tādā cenā iekļaujās piemēram 15000 kv/m gatavs nobruģēts laukums.

  21. Vai tiešām vajag savu stulbumu un nekompetenci izrādīt? Palikt citiem par apsmieklu?

  22. Ptotams, tā izsaimniekot es neprotu. Bet kā jau es minēju, visus tos kompetentos kaut kad lāsts paķers.

  23. Vajag publiskot to deputātu uzvārdus, kuri nobalsoja par tik nejēdzīgu izšķērdību. Par M.Zālītes kundzi jau viss skaidrs – viņa labprāt ierosina projektus, kur tiks tērēti iedzīvotāju nodokļu naudiņa. Ja jau tai dzejniecei tik ļoti gribās visādus pieminekļus stutēt visos krustojumos, kāpēc viņa to nedara par savu naudu ?!

  24. Tu ,Lukman kāpēc pie poliklīnikas nav vēl solītais stāvlaukums ierīkots,šitam klucim un betona laukumam gan sanāca nauda?Jūs tur domē esat galīgi nojūgušies?

  25. Tas tāpat kā notiek Rīgā nezin kur nodokļu nauda paliek,redziet Latvijas valstī jaunu valdību nevar atrast,bet te pieminekļiem nauda aiziet pa labi un pa kreisi,kādam tad izcelties vajag,bet te kultūras namam nauda nauda pie slimnīcas mašīnu nav kur atstāt,bet kāpēc pensionāriem te nauda vēl jumtam jādod,KNAB šo lietu izskatīs.

  26. Esmu griezies jau arī KNAB tā kā pirms ko dariet ar naudu padomājiet ,labs piemērs ir Rīgā Daugavpilī Rīgas satiksmē un tagad būs arī Tukums.

  27. Piemineklis atgādina Padomju laikus, kad ejot pa pilsētu pēkšņi iznirst liela galva. Ziedonis teiktu: “ Dievs aizmirsa iedot gaumi”. Ejot vai braucot garām gribas novērst skatu no šīs vietas, jo pārņem kauns, ka mūsdienās kaut ko tādu var atļauties- par pusmiljonu sabojāt vidi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *