Pašā Skolotāju dienas priekšvakarā Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola saņēmusi absolventa, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās laboratorijas vadītāja, akadēmiķa Eduarda Liepiņa dāvinājumu – grāmatas un aprīkojumu ķīmijas kabinetam.
1. oktobrī pilsētā sākās apkures sezona, un ar šo pašu dienu stājās spēkā jauns tarifs – 39,44 Ls/MWh – SIA «Tukuma siltums» apkurinātajām mājām. Vienlaikus sabiedrisko pakalpojumu regulatoram uzņēmums iesniedzis jau nākamā tarifa paaugstinājuma projektu, kas, ja to apstiprinās, stāsies spēkā no 2009. gada 1. janvāra.
Izmantojot saulainās dienas un domes piešķirto finansiālo atbalstu, SIA «Tukuma nami» un SIA «Šlokenbeka» uzsākuši pagalmu labiekārtošanu pie Meža ielas 11. un 13. nama. Vakar rīta pusē abos pagalmos tika ierīkota izlīdzinošā asfalta kārta, savukārt SIA «Tukuma nami» lika apmalītes un darīja citus darbus, lai pagalmus varētu noasfaltēt. Abiem pagalmiem dome piešķīra Ls 5000 (katram), pārējo summu ieguldīja SIA «Tukuma nami». Pavisam darbi abos pagalmos izmaksāja Ls 24 567,08.
Pirms kāda laika jau rakstījām, ka Brīvības laukumā un Pils ielas sākumā ierīkotas lietus ūdens notekas, lai lietus laikā neveidotos peļķes. Lielākā problēma – ūdens šai vietā parasti bija tik daudz, ka automašīnas itin bieži nošķieda gājējus.
Ar šādu saukli Pasaules pārtikas dienu (16. oktobrī) jau otro gadu atzīmē Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne (LSKJ). Jāpiebilst, ka LSKJ ir Latvijas Sarkanā Krusta struktūrvienība, kas darbojas ar mērķi – uzlabot pasaules visneaizsargātāko iedzīvotāju dzīves apstākļus, nešķirojot tos nedz pēc tautības, rases, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, nedz arī pēc to šķiriskās piederības, un nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas saņemt primāro izdzīvošanas nepieciešamību – pārtiku. Latvijā pašreiz darbojas 18 LSKJ nodaļas.
Ar kopīgu tikšanos Tukuma kultūras namā, sākās tradicionālais sešu pašvaldību – Tukuma, Talsu, Saldus, Kuldīgas, Kandavas un Dobeles – sadraudzības pasākums.
Mācību laikā Kandavu varam droši dēvēt par jauniešu pilsētu, jo šeit ir trīs lielas mācību iestādes – divas vidusskolas un lauksaimniecības tehnikums. Šoreiz nolēmām doties uz Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumu (VKLT) un noskaidrot, kā šis mācību gads iesācies tā kolektīva,.
No 1. oktobra, pilsētas domes sociālajā departamentā strādā medicīnas māsa Ligita Kalēja. Kalējas kundze veiks primāro veselības aprūpi – izmērīs asinsspiedienu, izskaitīs pulsu, noteiks cukura līmeni asinīs, veiks injekcijas, ja ir ārsta norīkojums, izskaidros zāļu lietošanu, uzturēs saikni ar ģimenes ārstu. Bijām klāt, kad medicīnas māsiņa L. Kalēja uzklausīja jauntukumniekus, kas raizējās par veselību. Patiesībā medicīnas māsiņai jārūpējas par sociālo māju iemītnieku, pensionāru un invalīdu labsajūtu, bet neatsaka nevienam.
Tikai ikdienas steigā dažkārt to grūtāk pamanīt. Skola ir bērna otrās mājas, kur mācību laikā tiek pavadīta lielākā dienas daļa un tieši skolotājs tad ir tuvākais patvērums bērna sāpošai sirsniņai neziņai un raizēm. Kandavas novadā ir daudz, daudz izcilu skolotāju, kuri mīl savu darbu skolu un skolēnus.
Kandavas evaņģēliski luteriskā draudze organizē Alfa kursu, kurā ietverta vienkāršota vispārizglītojoša kristīgā informācija, kas dod iespēju izzināt dzīves jēgu, Bībeli un Jēzus nozīmi mūsdienās. Alfa kurss ir radies Anglijā, un šobrīd to izmanto vairāk nekā 160 pasaules valstīs un atbalsta visas galvenās kristīgās konfesijas. Alfa kurss sastāv no 15 40 minūšu garām lekcijām, kurām seko kopīgas pārrunas un diskusijas.
29. septembrī Smārdes pagastā notika Engures novada (Engure, Smārde, Lapmežciems) izveides projekta sabiedriskās apspriešanas sapulce. Kā atzina Smārdes pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Važa, projekts izstrādāts ar vienu mērķi – saglabāt uz vietas visu, kā ir, lai iedzīvotāji nezaudētu.
Vēl tikai šodien, 2. oktobrī, iedzīvotāji var iesniegt priekšlikumus un secinājumus par Smārdes, Engures un Lapmežciema apvienošanās projekta pirmo redakciju. Bet 29. un 30. septembrī visos trijos pagastos notika apvienošanās projekta apspriešanas sapulces. Tā nu reiz bija viena no pēdējām iespējām iedzīvotājiem izteikties par to, kā dzīvot turpmāk – pašiem vien savā pagastā vai vismaz trīs pagastu kopsaimniecībā.
