Trauksmi par situāciju SIA «Piejūra» cēlusi banka

Kavēti maksājumi, bez iepirkuma slēgti nomas līgumi un bezdarbība – minot tieši šādus iemeslus, uzņēmuma «AAS «Piejūra»» dibinātāji lēmuši par uzņēmuma «AAS «Piejūra»» valdes atlaišanai.

12. martā, kad Tukuma novada dome nāca klajā ar paziņojumu, ka valde zaudējusi uzticību, jo rīkojusies nesaimnieciski, un, iespējams, pat prettiesiski. Uzreiz pēc valdes atlaišanas amatā tika iecelts ”aiz rokas no Jūrmalas atvestais” jaunais pagaidu valdes loceklis, kas izrādījās jau daudzkārt publiskajā telpā neviennozīmīgi vērtētais, savulaik ar Andra Šķēles biznesa interesēm saistītai Ēriks Zaporožecs.

Atgādinām, ka pagājuši divi gadi kopš brīža, kad astoņas pašvaldības nolēma, ka nesludinās konkursu, bet nodos atkritumu apsaimniekošanas biznesu savās teritorijās pašu dibinātā uzņēmuma AAS «Piejūra» rokās. Lēmumus par to steidzamības kārtā īsi pirms pilnvaru zaudēšanas pieņēma arī visas bijušā Tukuma rajona teritorijā esošo novadu domes. Tas tika darīts, neņemot vērā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Konkurences padomes ekspertu un citu atkritumu biznesā iesaistīto uzņēmēju norādītos apdraudējumus un riskus. Arī iepriekš laikraksta lappusēs paustās bažas par to, ka ar uzņēmumu saistītie cilvēki – tā izpildvaras pārstāvji un, iespējams, arī valde iespēju savākt sadzīves atkritumus plašā teritorijā un bezkonkurences apstākļos, varētu izmantot ļaunprātīgi, proti, rīkoties nevis sabiedrības, bet savās, gluži savtīgās interesēs.

Sākas ar bankas bažām atgūt kredītu

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, kas vienlaikus ir arī Tukuma pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvis uzņēmumā «AAS «Piejūra»», 13. martā žurnālistiem skaidroja, ka bažas par uzņēmuma finanšu stāvokli radījusi februāra sākumā no «Swedbank» saņemtā informācija, ka ir kavēti maksājumi: “Šo pašu informāciju banka jau pagājušajā gadā bija iesniegusi AAS «Piejūra» valdei, vēršot tās uzmanību, ka var būt problēmas ar naudas plūsmu, kā arī aicinot valdi šīs problēmas risināt. Bet nekāds risinājums nesekoja. Tas arī ir viens no dibinātāju pārmetumiem valdei – par bezatbildību un nepietiekami ātru rīcību un ka problēmu risināšanā netika iesaistītas dibinātāji jeb pašvaldības. Valde dibinātājiem skaidroja, ka uzņēmums vēlējies pats tikt galā ar situāciju, bet, kā tagad redzam, resursu nepietika, lai to varētu izdarīt. Vēl bijām saņēmuši neatkarīga revidenta viedokli par uzņēmuma darbību pagājušajā gadā un norādi par nesakārtoto naudas plūsmu. Tieši tāpēc tika nolemts, ka Tukuma novada domes speciālisti izvērtēs uzņēmuma galvenos darbības virzienus – iepirkumus un finanšu dokumentus. Un, iepazīstoties ar šo jomu dokumentiem, tika konstatēti fakti, kas apliecināja, ka valde rīkojusies nesaimnieciski – redzot nepietiekamo naudas plūsmu, nav izvērtējusi pirkumu lietderību, piemēram, pirkusi lietas, kas ir nesamērīgas pēc cenas. Bet lielākais pārmetums ir par to, ka uzņēmums bez iepirkuma ir slēdzis līgumu par tehnikas nomu, turklāt šis līgums slēgts ar SIA «Kerluc», kurā pēc «Lursoft» datiem patiesā labuma guvējs ir «AAS «Piejūra» tehniskā direktora Arņa Ružas dēls (Arnis Ruža šajā uzņēmumā ir bijis viens no dalībniekiem, rīkotājdirektors un valdes locekli 2008.-2014.– Red.). Vēl konstatēts, ka valde nav izvērtējusi transporta nomu kopumā, par ko mēnesī tiek maksāti vairāk nekā 26 000 eiro – būtu vajadzējis pārvērtēt, kādi transporta līdzekļi ir nomājami, kādi – nē.

Turklāt jau pagājušā gada otrajā ceturksnī pēc operatīvajiem pārskata datiem uzņēmums bija sācis strādāt zaudējumiem, tāpēc ir jautājums, kāpēc uzreiz netika domāts par problēmu risinājumu. Tiesa, 2017. gadu tas beidza ar peļņu – 276 386 eiro.

– Kāpēc finanšu situācija uzņēmumā pasliktinājās?

– Tam ir gan ārēji, gan iekšēji apstākļi. Ārējie – tās ir izmaiņas, kas notikušas šķiroto atkritumu tirgū, kur ir samazinājušās cenas un noiets, kas iespaidoja uzņēmuma darbību, jo līdz ar to pieauga noglabāto atkritumu daudzums un samaksātais dabas resursu nodoklis. Turklāt uzņēmumā ir bijuši lieli kapitālieguldījumi saistībā ar sadzīves atkritumu saimniecības pārņemšanu.

– Cik lieli ir šie zaudējumi?
– Tie vēl nav aprēķināti, jo tiek sagatavots gada pārskats – tas tiks sagatavots līdz aprīļa mēnesim.

Kļūdas neatzīst

– Tātad pašvaldības iecere uzticēt Piejūrai sadzīves atkritumu savākšanu bija kļūda – uzņēmums ar to netika galā.

– Tā nebija kļūda. Domes lēmums netika pieņemts emociju rezultātā, jo jau 2013. gadā valdei tika uzdots gatavot pētījumu par iespējamo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pārņemšanu. Tika analizēta pieredze citās pašvaldībās un Eiropas valstīs, Satversmes tiesas spriedumi un secināts, ka pašvaldība var darboties šajā nozarē. Turklāt jau iepriekš tika atzīts, ka pirmos gadus, pārņemot šo saimniecību un ieguldot tajā līdzekļus, var būt zaudējumi.

– Bet tā kā «AAS «Piejūra»» nāca ar iesniegumu uzticēt sadzīves atkritumu  apsaimniekošanu, tad pilnīgi iespējams, ka jau sākotnēji bija apsvērusi iespēju vairāk domāt par savu, savas vadības, nevis sabiedrības labumu.

– «Piejūra» nāca ar iesniegumu pēc tam, kad dibinātāji uz to bija virzījuši, savukārt dibinātāji nekad to nebūtu darījuši, ja izpētē tiktu konstatēts, ka nevar sniegt pakalpojumu par tādu cenu.

 – Bet jums pašam neradās šaubas par valdes un tehniskā direktora godprātību, īpaši pēc publikām laikrakstā, kas bija balstītas uz Tukuma pilsētas domes savulaik pieņemtajiem lēmumiem un arī realitātēm.

– Es ticu tiesiskajai paļāvībai un faktiem. Protams, šīs publikācijas radīja bažas, tāpēc pēc Engures novada domes priekšsēdētāja Gundara Važas iniciatīvas  pirms pieņemt kādu lēmumu uzaicināju gan uzņēmuma vadību, gan tās pieņemto tehnisko direktoru [Arni Ružu] skaidrot situāciju un četru novadu pārstāvju klātbūtnē viņi apliecināja, ka nav un nebūs nekādas savstarpējas saistības.

Vairāk lasiet piektdienas, 15. martā, laikrakstā ŠEIT=>