Foto: Jānis Klāks

Novadnieki minirallija sacensībās

Sestdien, 2. novembrī, Biķernieku trasē norisinājās noslēdzošais posms minirallijā «Latvija 2019», kas pulcēja kuplu dalībnieku skaitu – 135 ekipāžas, tostarp arī vairākas pat pasaulē zināmas rallija ekipāžas, kā, piemēram, brāļus Nikolaju un Vasiliju Grjazinus. Šajās sacensībās dažādās klasēs startēja arī mūsu novadnieki.

Visplašāk pārstāvētajā klasē, kurā startēja 31 ekipāža, – «2VWD Rookie» vērtējumā uzvarētāju gods Pēterim Guļānam un Mārtiņam Mežakam (BMW 330ti), bet otrā vietā mūsējie – Atis Gromovs/Kristers Blūms (BMW), kuri no uzvarētājiem finišā atpalika tikai divas sekundes. Juris Atraskevics/Jānis Bāliņš (BMW 318ti) ieņēma trešo vietu, šajā pašā klasē 7. vietu izcīnīja Edvards Egle/ Mārtiņš Druvaskalns. Klasē 1600 par uzvarētājiem kļuva Reinis Trūps un Artūrs Birģelis (MG ZR), kuri par 15 sekundēm uzveica Gati Ābelīti un Lauri Cinci (Citroėn Saxo). Sīvu cīņu par otro pozīciju aizvadīja Kaspars Tiders un Katrīna Ieva Gabaliņa («Honda Civic»), pēdējā ātrumposmā tomēr atkrītot uz trešo vietu. Vēl no Tukuma Historic klasē startēja Imants Krastiņš /Renars Ziņģis-Fridrihsons, kuriem 8. vieta, bet 1. vietā šajā klasē Kristaps Laipnieks un Kārlis Jansons (BMW 325), kuriem ievērojams 53 sekunžu pārsvars pār otrās vietas ieguvējiem Māri Egli un Kristapu Dreimani (Audi 80 quattro), 3. – Dāvis Kviesis ar Andi Neimani (VW Golf mk2). Sezonas kopvērtējumā 1600 klasē Kaspars Tides un Artūrs Igaveņš palika 2. vietā, bet 2WD Rookie klasē 3. vietā – Atis Gromovs un Kristers Blūms; 22. – Edvards Egle un Mārtiņš Druvaskalns.

Vakar, sazinājāmies ar stūrmani Katrīnu Ievu Gabaliņu, kurai šīs sacensības kā stūrmanei bija pirmās, jo līdz šim viņa bija startējusi kā pilote sieviešu konkurencē, bet, šķiet, ka morāli jau viņa bija tam gatava, jo kopš bērnības regulāri piedalījās autobraukšanas sacensībās kā apmeklētāja, dodoties līdzi tētim un nu arī draugam, līdz ar to brīdī, kad Kaspars Tiders pēkšņi palika bez stūrmaņa, viņa nenobijās un kopā ar rūpīgi sagatavotu penāli metās nezināmajā.

Vaicāta par jauno pieredzi stūrmaņa statusā un šo sacensību iespaidiem, Katrīna pastāstīja:

– Trase bija ātra, bet, kad sāka līt, tā pat kļuva bīstama, jo bija ļoti slidena (īpaši slīdēja jaunā klājuma asfalts)! Tāpēc arī bija ļoti daudz avāriju, vajadzēja braukt ļoti uzmanīgi. Svarīgākais bija nobraukt līdz beigām – finišēt. Un, jā, visvairāk mani biedēja laika kontroles – galvenais iebraukt pareizā laikā! Jo par to soda, ja neiekļaujies. Pluss uguns kristības sagādāja arī tas, ka Kasparam negāja sarunu iekārta, kas tika konstatēts tikai īsi pirms sacensībām: es varēju ko viņam pateikt, viņš mani dzirdēja, bet es viņu vispār nedzirdēju – mikrofons nedarbojās. Visas gonkas nobraucām, bez komunikācijas – runāju es, un, ja Kasparam ko vajadzēja, viņš pa vidu centās ko parādīt ar žestiem… Bet… tam nebija laika.

Un bija jau vēl kāds pārsteigums: pēc gonkas pašos Biķerniekos uzreiz viss nebeidzās, bija jāiekļaujas vispārējā satiksmē un visiem dalībniekiem jābrauc pa tumsu un lietu projām uz Ādažiem, kur atradās slēpts kontrolpunkts, kur tika veikta ātruma kontrole, par kuras eksistenci mēs nezinājām. To organizators bija papildus izdomājis, šķiet, ka viņam šitādi noslēpumaini punkti patīk… Nu ja, bet mēs ar to tikām galā.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.