Ar kādu malku labāk kurināt krāsnis?

Par rūpīgu saimnieku, kā runā, liecina gludi nopļauts mauriņš mājas priekšā un malkas šķūnītī glīti saskaldīta un salikta malka. Neatkarīgi no tā, vai malku pērkat veikalā, malkas placī vai vedat mājās no sava meža, tās izvēlē, sagatavošanā un glabāšanā ir ne mazums ieteikumu, kurus vērts ievērot.

No malkas kvalitātes ne tikai būs atkarīgs, cik silts ziemā būs Jūsu mājoklis, bet arī apkures iekārtas ilgmūžība un dūmvada tīrība. Visvairāk skursteni piesārņo cietais kurināmais  – malka, ja to lieto nepareizi. Ar sausu malku var kurināt ilgi un labi, bet, ja māju kurina ar slapju malku, skurstenī sodrēju uzaugums rodas daudz ātrāk.

Ar ko kurināt?

Protams, vislabāk, ja malka ir sausa.  Labākais koks kurināšanai ir ozols, bet tā, bez šaubām, ir liela šīs koksnes izšķērdēšana un nav lietderīga, jo izmaksas ir pārāk dārgas. Arī oša malka, kā arī augļu koku (ābele, bumbiere) malka ir ar augstu degšanas temperatūru, un tā dod lielāku siltumu. Jāņem vērā, ka ar šādu malku nav ieteicams kurināt mūrētas krāsnis un kamīnus – augstās temperatūras ietekmē māls, kas atrodas starp podiņiem, ar laiku sairst.

Lapu koki – bērzs, apse, baltalksnis, melnalksnis, kā arī priede tiek izmantoti visbiežāk. Lai gan skujkoki piemēroti kurināšanai, jārēķinās, ka krāsni vajadzēs tīrīt biežāk, jo tie rada vairāk sodrēju. Turklāt eglei un priedei raksturīga sprakšķēšana, kas rodas, kad sveķu kabatiņas uzkarst un karstumā atveras.

No lapu kokiem bērzs deg ilgi un vienmērīgi,  tam ir laba siltumatdeve, taču bērzs veido daudz sodrēju, tāpēc jaucams kopā ar apsi, kas sadala kvēpus, bet kam ir salīdzinoši mazāka siltumatdeve. Tīra apses malka vispār nerada sodrējus. Profilaksei, lai iztīrītu dūmvadus, reizi mēnesī vai divos ieteicams izkurināt ar tīru apsi. Visjaudīgāk deg bērza malka, kas gatavota no koka, kam stumbrs vismaz četrdesmit centimetri diametrā, tāda malka deg ar spēcīgu liesmu. No bērza šķilām vērts notraukt mizu, tad tās ātrāk izžūs. Bērza mizas virsējo kārtu – tāsi ieteicams izmantot tāss iekuriem.

Čuguna krāsns un  kamīnkrāsns kurināšanai der koksnes materiāls – gan malka, gan briketes, vēlams, no lapu koka. Lapu koku malkai degot, kurtuvē sasniedz augstāku temperatūru un veidojas salīdzinoši maz sodrēju, kā arī neaizkvēpst kamīna kurtuves stikla durtiņas un dūmvads. Izvērtējot, ar ko kurināt,  jāatceras, ka veco laiku krāsnis un kamīni paredzēti tikai kurināšanai ar malku un modernāki kurināmie, kam lielāka siltumatdeve, var tos bojāt. Briketes piemērotākas centrālās apkures kamīnu kurtuvēm un čuguna kamīniem.

Kāds ir pieļaujamais malkas mitrums?

Malkai pieļaujamais mitruma daudzums ir līdz 20%. Tā ir sausa, labi izžuvusi koksne, kas glabāta nojumē 18 – 24 mēnešus. Sadegot labi izžuvušai malkai, veidojas mazāk sodrēju un tā dod maksimālo siltuma efektu.

Kur glabāt malku?

Vislabāk degs malka, kas žuvusi trīs gadus. Bieži tiek pieļauta kļūda un malka krauta prom no acīm, vistālākajā saimniecības vietā, visbiežāk pie ēku ziemeļu sienas. Lai arī tur tā atrodas zem jumta, atšķirība no saules pusē žuvušas kļūst acīmredzama kurināšanas procesā.

Saimnieciski izmantot arī mazumiņu

Ja ir dārzs, tad būs arī daudz koksnes – daudz zaru, ko izgriež vai nozāģē, formējot skujeņus, dekoratīvos krūmus un augļu kokus. Resnākos zarus sagarumo kurināšanai, bet sīkos zariņus ieteicams pārstrādāt mulčā.

Ļoti labs dabīgs iekurs ir egļu un priežu čiekuri. Čiekuru vākšana ļoti patiks ģimenes mazajām atvasēm. Ziemas vakaros, kad aiz kamīna stikla omulīgi kustēsies uguns liesmiņas, būs ko atcerēties!

Ja plānojat kurināt ar koksni, apskatiet efektīvus un mūsdienīgus apkures risinājumus 220.lv.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.