Vērtību, ne naudas jautājums

Nav viegli formulēt viedokli par tik daudz izrunātu tēmu kā sestdien gaidāmais referendums par grozījumiem Pensiju likumā. Izdarīt izvēli ar pārliecību, ka tiešām apzinies, ko dari, šajā gadījumā nav viegli.

Nav viegli formulēt viedokli par tik daudz izrunātu tēmu kā sestdien gaidāmais referendums par grozījumiem Pensiju likumā. Izdarīt izvēli ar pārliecību, ka tiešām apzinies, ko dari, šajā gadījumā nav viegli.

Vispirms jārēķinās ar vēsturisko mantojumu – ar mainītu pensiju aprēķina kārtību pēc 1996. gada; ar to, ka sociālais budžets, kam vajadzēja veidoties pēc solidaritātes principa «strādājošais maksā par strādājošo», patiesībā sedz arī virkni dažādu pabalstu un citu maksājumu; to, ka 1. līmeņa pensiju uzkrājums pastāv tikai «uz papīra», jo tas ielaists pamatbudžeta tēriņos un tamlīdzīgi. Bet rezultāts tāds, ka vēsturiskās nekonsekvences šodien neapmierina ievērojamu daļu pensionāru.
Protams, allaž var teikt, ka naudas nekad nebūs par daudz, taču, šķiet, vai katrs no mums pazīst kādu pensijas vecuma cilvēku, kas, mūžu godīgi nostrādājis, bet nu skaita santīmus, lai varētu iztikt no pensijas līdz pensijai, lāpot veselību bez dakteru apmeklējumiem un par izklaidēm pat nedomājot. Cik tas taisnīgi un morāli attaisnojami (ja ticēt statistikai, tad četras piektdaļas Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas mazāka par minimālo algu), lai katrs lemj pats, taču šobrīd varam izvēlēties vismaz divus nākotnes scenārijus – viens ir balsošana par grozījumiem Pensiju likumā, otrs – gaidīt un cerēt uz Labklājības ministres I. Purnes solīto pensiju pieaugumu pēc 2009. gada 1. janvāra. Zīmīgi, bet tie valsts ierēdņi un finansisti, kas šos grozījumus skata esošās sistēmas ietvaros, runā par tuvredzību un sistēmas sabrukumu. Savukārt grozījumu atbalstītāji, kas nav tik cieši saistīti ar ierēdniecības ikdienu, runā par to, ka esošā pensiju sistēma jau tāpat "buksē". Viņuprāt, likuma grozījumiem jākļūst par pirmo soli labākas sistēmas izveidē; nestrādājošo pabalstiem un pensijām līdzekļi jāatrod valsts budžetā, jāatsakās no pārāk dārgiem projektiem, svētkiem, komandējumiem utt., tad nauda arī atradīsies.
Būtībā tas ir aicinājums godāt sirmgalvjus, pašiem nedaudz savelkot jostu. Vai šādam vērtību nostādījumam būs atsaucība, redzēsim pēc 23. augusta…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *