Tukuma novadā viss tāpat kā citviet Latvijā?

Spriežot pēc politiskajās diskusijās un arī citos medijos dzirdētā, viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais šo vēlēšanu jautājums, ir par pirms četriem gadiem notikušo Administratīvi teritoriālo reformu. Vai un cik tā bijusi veiksmīga/neveiksmīga? Ko vēl lietas labā varētu darīt, lai arī aizvien šaurāku finansiālo iespēju un dažādu pasaules krīžu apstākļos visa valsts, visi tās novadi attīstītos līdzsvaroti un attiecīgi arī iedzīvotājiem iespējas visur būtu ja ne vienādas, tad (tā maigāk izsakoties) samērīgi salīdzināmas?…

Bez lieliem kašķiem

Tukuma novads, kas iedzīvotāju skaita ziņā (43,6 tūkstoši) stabili ieņēmis trešo vietu valstī uzreiz pēc ievērojami “kuplākajiem” Ogres (57) un Valmieras (50) novadiem, pēdējos četrus gadus aizvadījis bez lieliem satricinājumiem. Ne vietvara vairākkārt mainījusies, kā tas bijis kaimiņos Talsos un vēl šur tur, ne arī pašvaldību tricinājuši bankrota draudi – kā Rēzeknē, Balvos un jau piesauktajā Talsu novadā. Nebija arī tā kašķa, kā kādu gadiņu iepriekš, – šajā sasaukumā nevienam nenāca prātā ne skaņu domes tiešraidēm nost griezt, ne arī pa naktīm ”nevēlamo personu” datus domes failos meklēt un ”izklaides pēc” pa labi un kreisi tiesāties…

Lai arī aizvadītajā četru gadu periodā vismaz divos bijušajos novados, proti, Kandavā un Jaunpilī (arī citviet pagastos), vēl joprojām ir gana daudz nostalģijas un skumju, arī dusmu par zaudēto savu novadu, jāatzīst, ka Tukuma novadā reforma mērķi lielā mērā ir sasniegusi.

Pēdējā gadā, vērtējot novada 85 miljonus eiro vērto budžetu, nu jau arī labi redzami reformas racionālie un finansiālie ieguvumi. Vispirms jau ceļi un ielas, kas jau gadiem tradicionāli bijuši visu pašvaldību sāpe. Tieši pateicoties reformai un tam ”burkānam”, kas, valsts solīts, nāca līdzi, brīnumu piedzīvoja Zantes iedzīvotāji – beidzot, beidzot arī viņiem ir ceļš, pa kuru līdz novada centram var nokļūt visos gadalaikos. Turklāt asfaltēts! Beidzot savu ceļu ar cieto segumu ir sagaidījuši arī Jaunsātu iedzīvotāji, un šogad šī laime pienāks arī viesatniekiem. Tad nu vēl tikai jāpacīnās par zenteniekiem…, lesteniekiem

Pašvaldība pati ielu un ceļu jomā 2024. gadā vien ir realizējusi 26 projektus kopumā 2,8 miljonu eiro vērtībā. Izglītības sektorā realizēti 11 projekti (1,1 miljons eiro), sociālajā jomā deinstitucionalizācijas projekta ietvaros izbūvēts kopienu centrs Slampē, pansija Jaunpils pusē, darbnīcu ēka cilvēkiem ar invaliditāti Tukumā. Pērn šajos projektos ieguldīti 3,9 miljoni eiro. Šogad aizsāksies kopš 2013. gada gatavotā Brīvības laukuma rekonstrukcija. Renovācija uzsākta Raiņa valsts ģimnāzijā un tiek gatavota arī K. Mīlenbaha Kandavas vidusskolā. Līdz būvniecības konkursam ticis arī sporta manēžas izbūves projekts…

Saimniecība liela – visādi gadās…

Vai bijušie novadi, novadu pagasti nav apdalīti? Spriežot pēc budžeta un runājot par iestādēm, – noteikti nē. Turklāt jāapzinās, ka, piemēram, kultūras jomā novadam ir ļoti vērtīga saimniecība – 26 kultūras centri, 13 muzeji (!), 29 bibliotēkas un 6 kultūrizglītības iestādes. Un to vidū arī trīs unikālas un finansiāli ietilpīgas pilis – Durbes, Šlokenbekas un Jaunpils. Par pēdējo runājot, ja ne reforma un 2023. gada vētra, nez vai pils jelkad pat tuvāko 20–30 gadu laikā sagaidītu tādu rekonstrukciju un remontu, kā pērn? To, ka pils jumts ir sabrukuma stāvoklī, zinājām jau gadus 20, ja ne visus 30. Paldies vētrai, kas beidzot atklāja lietu patieso stāvokli un nu jau Tukuma pašvaldības deputātiem lika ķerties pie problēmas risināšanas saknē…

Jā, bet toties pašdarbības kolektīvi teic, ka viņu iespējas jaunajā novadā ir gājušas mazumā. Salīdzinot ar sportistu ikdienas vajadzībām atvēlēto, tas esot jūtams vēl vairāk. Vai tā tas arī ir, šobrīd pilnībā novērtēt grūti, jo pēdējo gadu laikā nav bijušas pieejamas kopējās izdevumu tāmes – vienīgi ailītes budžetā..

Kā būtu, ja nebūtu?

Kā būtu, ja nebūtu apvienotā novada? Šo jautājumu noteikti var uzdot arī to pagastu iedzīvotāji, kuru siltuma un ūdens saimniecību pārņēmušas pašvaldības kapitālsabiedrības (visas, izņemot Kandavas puses pagastus). Pirmkārt, tas nozīmē, ka saimniecības ir sakārtotas (ir jauni katli, automatizētas sistēmas, vietām arī rekonstruēti tīkli), ka tās strādā ekonomiskāk un drošāk. Otrkārt, izmaksas lielākoties ir samazinājušās, jo novadā ir vienots tarifs gan siltumam, gan ūdens un kanalizācijas pakalpojumam. Nez, ja nebūtu lielā novada, vai, piemēram, jau šoziem Milzkalnes ciems un arī Jauntukums nebūtu palicis bez apkures?

Vai izdevies realizēt vēl kādu reformas uzdevumu, proti, samazināt darbinieku skaitu un attiecīgi arī izmaksas viņu algošanai? Kopumā četros gados tie ir teju 250 darbinieki, kas šobrīd jau nozīmē 5 līdz 6 miljonu eiro ietaupījumu gadā atalgojuma ziņā. Arī administrācijas izmaksas – 6,5% – ir mazākas, nekā tās bija iepriekš tā sauktajos mazajos novados.

Raugoties, kā šī mazināšana notikusi, vismaz pagaidām viss izskatās ļoti racionāli – visi saimnieciskā darba veicēji ir katras vietējās pārvaldes pārziņā, nav tā, ka savs saimnieks ir nelielajam pagasta centriņam, skolai un varbūt vēl kādai komunālajai saimniecībai. Līdzekļu sadalījums ieguldījumos ir balstīts koeficientu sistēmā atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Ir ļoti, ļoti neliels, bet tomēr līdzdalības budžets, ir konsultatīvās padomes. Jā, starp citu, budžeta deficīts gadu no gada jaunajā apvienotajā novadā arī ir samazinājies.

Rozēm vēl jāpagaida

Viss pārāk rožaini? To vēl redzēsim. Katrā ziņā izaicinājumu novadam, tā vadībai un saimniecībai netrūkst. Pirmkārt, kā daudzviet, arī Tukuma novada iedzīvotāju skaits sarūk – aizvadītajā periodā par vairāk nekā 3000 (no 46 600 2021. gadā līdz aptuveni 43 400 2024).

Pieaudzis bezdarbs, un attiecīgi samazinās budžeta ieņēmumi. (Te lielākā ietekme pērn bankrotu piedzīvojušajam “Skonto Plan”.)

Bagātajos piekrastes ciemos nav vienotas centralizētās ūdens un kanalizācijas sistēmas, nav atbilstošu attīrīšanas iekārtu, un tas nozīmē, ka faktiski pagaidām arī nav iespēju reālai mūsdienīgai attīstībai.

Smagi samilzis iedzīvotāju un karjeru izstrādātāju konflikts, kur skaidri saskatāma arī domes bezdarbība, nereaģējot uz izstrādātāju regulārajiem pārkāpumiem un neaizstāvot savus iedzīvotājus.

Vēl viens jau aizsācies protestu vilnis ir vērsts pret alternatīvās enerģijas ieguves projektu attīstītājiem. Arī šajā gadījumā, kaut visbiežāk nepelnīti, iedzīvotāji peļ domes rīcību.

Kā tas viss risināsies? Dzīvosim – vēlēsim – redzēsim!