Traucējošie vilku un lūšu mazuļi

Putns taču var atrast citu vietu, kur ligzdot, bet man ir mana saimnieciskā darbība. Man ir mani plāni, mani projekti, mana dzīve, mana izdzīvošana, mana eksistence. Mans. Jo es tur dzīvoju, un es tur visu nosaku. Šādi ir bieži dzirdētie un komentāros lasītie vienas sabiedrības grupas (sevi saimnieku kārtā iecēlušo) argumenti radio, televīzijas vai interneta portālu diskusijās par mežiem un lauksaimniecību.

Izrādās, daļai sabiedrības ir tik daudz traucēkļu – traucē nokaltis koks, traucē mazais ērglis, traucē sena koku aleja, traucē pavasarī migrējošās zosis, gulbji, kuri pēc tālā un grūtā ceļa mājup uzkrāj spēkus un mielojas ar dīgstiem apsētajos zemnieku laukos, traucē vilks mežā, traucē lūsis, traucē lapsas un stirnas, kuras burtiski bariem lien uz šosejas, kur ir mana, saprotams, mana pārvietošanās telpa. Jā, arī lāču jau ir par daudz, turklāt tie neprot uzvesties, apgāž bišu stropus, nelūgti viesojas dārzos, turklāt ne vairs tikai pierobežā… Tas nekas, ka es nezinu, cik ir šādu lāču, svarīgi, ka kāds jau ir pateicis – daudz… Tāpēc lai Eiropa maksā par katru mazā ērgļa vai melnā stārķa ligzdu, kas apgrūtina manu saimniecisko darbību, jo man taču tos nevajaga. Un vispār, kāpēc man, kā daži iedomājas, būtu jāiet runāt ar ministrijas ierēdņiem, diedelēt kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, naudu žogiem pret vilku uzbrukumiem, vai speciālu sargsuņu iegādei? Man rentējas šaušana, nevis glābšana un saglabāšana…

Šāds ir daudzu diskutētāju viedoklis Latvijā, bet, ja paskatāmies uz igauņu pusi, tad jāvaicā – vai tur kaimiņiem saprašana cita, vai citi domāšanas mērogi, vai kāda cita ģenētiska atšķirība? Bet tur bāliņi domā citādi, ja jau ir ierīkojuši speciālas pārejas meža dzīvniekiem pāri lielceļu maģistrālēm – gan autobraucēju, gan dzīvnieku drošībai. Mums neesot tam līdzekļu, turklāt neesot arī lietderīgi, bet kāpēc mūsu kaimiņiem tas ir izdevīgi?! Iznāk tā – tā kā mums nav naudas un politiskās gribas šo jautājumu risināt tā, kā to dara daudzviet Eiropā un Skandināvijā, mūsu valsts nostāja ir atbalstīt primitīvu rīcību – traucēkļus dabā vienkārši likvidēt. Un tā kā ikviena likumdošanas iniciatīva tiek apspriesta ar interešu grupām, saprotams, ka šai – nekā nedarīšanai – ir liela interešu jeb atbalstītāju grupa, kurai šāds risinājums ļoti labi der. Taču jautājums ir par kopējo sabiedrības ieguvumu un labumu ilgtermiņā – no vienas puses, un par lobijiem, parasti neredzamiem, kas cenšas likuma pantus iestrādāt savā labā – no otras puses. 

Piemēram, atkal atsācies uzbrukums mežiem – kāds grib izraut rozīni no pīrāga, jo mežā saredz tikai koksni, kas nes peļņu, bet nespēj to vērtēt kopumā kā ekosistēmu. Tāpēc ir vēlme sabiedrību pārliecināt, ka jācērt jaunāki un tievāki koki, lai gan sabiedrība jau pirms diviem gadiem šādai iecerei bija pretstāvējusi un solidāri pateikusi – “nē”. Otrs piemērs – gada laikā nav veiktas izmaiņas normatīvu sakārtošanā attiecībā uz Eiropas kopienā aizsargājamām sugām lūsi un vilku – nav pārstrādāta šo sugu nomedīšanas limitu metodika, kas atbildīgajām institūcijām tika norādīts kā steidzami veicams pasākums, lai Latvijā beidzot tiktu ievēroti Direktīvas sugu aizsardzības plāni. Apvaicājoties speciālistiem par vērtīgo un Eiropā aizsargājamo lūsi un tā izplatību mūsu nacionālajos parkos, izrādās, ka, piemēram, Slīteres rezervātā mīt vien divi lūši, bet Ķemeru Nacionālajā parkā, kur izvietotas novērošanas kameras, nav drošu ziņu par pastāvīgām to dzīves vietām, tāpēc visticamāk daži lūši parka teritorijā uzturas, vien to pārstaigājot. Šogad neesot manīti jaunie dzīvnieki. Pavisam nelāga situācija ir Gaujas Nacionālajā parkā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kur dati par lūšu un vilku skaitu dabas speciālistiem neesot, jo lielo plēsēju populācijas tur netiek monitorētas. Lai arī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem lūšu populācija gada laikā Latvijā sarukusi, ironiskā kārtā šie skaistie dzīvnieki pēdējā sezonā medībās nošauti vairāk. Visdrīzāk – izpriecai. Pavisam 145 no pieticīgā – apmēram 500 indivīdu skaita, kas pēc zinātnieku aplēsēm mājo mūsu mežos. Vai to var nosaukt par sugas labvēlīga aizsardzības statusa uzturēšanu, par ko esam atbildīgi gan Eiropas, gan mūsu dabas resursa īpašnieka – sabiedrības priekšā? Taču pats šokējošakais, par ko cilvēki nezina, ir fakts, ka puse (iepriekšējās sezonās pat vairāk nekā puse) no nošautajiem ir vilku kucēni un lūšu kaķēni, kas nebija sasnieguši pat gada vecumu…

Nē, ne jau par Latvijas mednieku “populāciju” kopumā, šī biznesa lobētāju, apoloģētu vai atsevišķu indivīdu analfabētismu ir stāsts. Var arī brīnīties vai šausmināties par totālo cinismu un ņirgāšanos par dabas aizsardzību, bet pats satraucošākais tomēr ir valsts atbildīgo dabas aizsardzības institūciju ilgstošā letarģija šajā jautājumā. Nav saprotams, vai tā tiešām ir vienaldzība vai nespēja pildīt tām uzliktās funkcijas. Izlikšanās neredzam, ka institūcijas, kas ir atbildīgas par medību jomu un kas ilgstoši publisko un izplata sagrozītus un zinātniski nepamatotus datus, vien ir apbrīnas vērts fakts, nemaz nerunājot par iestāšanos pret nepamatoti garo medību sezonu vai ārprātīgo medību slodzi, kāda tikai Latvijā, vienīgajā no visām Eiropas valstīm, tiek pielietota attiecībā pret Direktīvas sugām. Un atbilde nebūs tālu jāmeklē – jo nauda tam nav vajadzīga.

“Who cares!” – saka angļi. Latviskojot – ne mana cūka, ne mana druva! Kā atbildot uz šādu kādas valsts attieksmi, Eiropas Komisija veikusi ļoti nozīmīgu soli Eiropas Dabas direktīvu ieviešanā un ierosinātas 14 lietas deviņās valstīs, kas ir lielākais pārkāpumu procedūru skaits par dabas jautājumiem. Par Biotopu Direktīvas neievērošanu un divu dzīvotņu iznīkšanu intensīvās lauksaimniecības dēļ pie atbildības saukta Vācija. Polija, Portugāle, Rumānija un Slovākija saņēmusi aizrādījumu par Natura 2000 tīkla nepietiekamu ieviešanu. Francijai likts pārskatīt valstī pieļautos praktizētos medību veidus, kas ir pretrunā Putnu direktīvai. Savukārt Grieķija stāsies Eiropas Kopienu tiesas priekšā par to, ka nespēj nodrošināt pietiekamu dzīvotņu un sugu aizsardzību.

Tikmēr Dienvidu puslodē deg. Deg Amazones meži. Dabas pētnieki saka – simboliski. Tas esot zvans mums. Šogad Pasaules ekonomikas forumā Davosā jau “nozvanīts” – bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata krīze ir divi lielākie no pieciem riskiem pasaulei, un mēs šajos divos dzīvojam jau šodien. Arī mēs Latvijā.

Komentāri

  1. ja man nav aitu, varu priecāties par vilku bariem. ja man nav bišu un medus nav vienīgais iztikas avots, tad jā, lācītis ir mīļš un pūkains. ja man nav labības lauka, varu priecāties, ka skaistie gulbīši un zosis noknābā tīru mana kaimina lauku. ja mežs nav mans biznes, tad skaļi ķērcu, ka mežus nedrīkst izcirst. ļoti objektivs viedoklis.

  2. Cilvēce pieļauj fundamentālu kļūdu, zāģējot zaru, uz kuras pati sēž. Nav runa par priecāšanos par gulbīšiem, vilku bariem un lācīšiem. Palūkojoties dziļāk, drusku sāņus tikai no sava maciņa, runa ir par to, kā MUMS (arī tiem mums, kam jāiztiek no sava medus, savas labības un sava meža) vispār pastāvēt tālāk. Ir runa par sistēmu, kuru mums jāsaglabā dzīvotspējīgu. Mēs gribam braukt tālāk pilnā gaitā un lielā pārticībā un lai mums ir arvien vairāk un vairāk priekšmetu, ko izmest ārā. Mēs gribam, lai mums nav ekstremālu dabas parādību un lai mums nav melnu, nepatīkamu klimata bēgļu. Cik ilgi var braukt mašīna, kurai pa ceļam jau pauzudušas daudzas detaļas, kas to satur kopā. Rezultāts – arvien biežāk noslāpst, arvien biežāk jāstumj līdz servisam un arvien dārgāki kļūst mašīnas remonti. Tēlaini izsakoties.
    Paldies autorei par rakstu!

  3. Daba ir Augstāko spēku izveidota ekosistēma.Mēs – cilvēki esam tās daļa.Ja mēs nežēlīgi un bezatbildīgi postīsim savas mājas- dabu,protams,pavisam drīzā laikā tā iznīcinās mūs.Laiks mosties no bezprāta!

  4. Kad pats pliks un nabags, tad var sacerēt tādus murgus. Šobrīd zaļie aktīvisti ir tas pats , kas pirms 100 gadiem boļševiki, sabiedrībai bīstami plānprātiņi ar galvā iedzītiem lozungiem.

  5. un letiņu sarkanie baroni nu nekādi nespēj izdzīt jevropai no galvas tos lozungus, ka daba jāsaudzē, nu nekādi! Prasa nabaga valstīm pārkumu prodūras. Vo, boļševiki.

  6. Izlasiet rūpīgāk šo rakstu! Tas patiesi ir ļoti sakarīgs viedoklis, tiesa gan, bezgala nepopulārs dažu ātras peļņas apstulbinātu un neizglītotu tipiņu grupējumos.

  7. Nu rādās ka cilvēkam kam ir ķip savi lauki,druvas un aitas,nav bērni un nākotnes vīzijas! Jo ja mēs visi kopā neatvērsim acis un nesāksim darīt ko lietas labā,tad mūsu mazbērniem vairs nebūs pat kur dzimt un dzīvot!!! Tā lūk!!!

  8. Šitiem zaļajiem demagogiem gribu uzdot dažus jautājumus,.
    -vai zemi kartupeļiem rokat ar lāpstu,
    -vai uz mežu ejat lasīt ogas,
    -vai malku krāsnij zāģējat ar rokas zāģi,
    -vai izgatavojat un uzliekat putnu būrīšus,
    -vai ārstējaties tikai ar zāļu tējiņām,
    -vai ejiet tikai ar kājām.
    Ja kaut viena atbilde ir nē, tad jūs esat divkosīgi liekuļi ar čipšu paku rokā pie televizora ekrāna.

  9. Kāds bezgalīgs tupums tavā komentārā. Absolūti nekādu argumentu vai, nez, teksta loģikas (nespēju saisaistīt tavu uzskaitījumu ar gala atziņu par čipsiem un kāds tam vispār sakars ar medniecību? WTF?), bet citus saukā par “demagogiem”. Nu nu…lai nu kura govs te īdētu (pārlikums no krievu val.:))

  10. tikai ar Sauer 202 vai 303 XT vispār kāds var sajēgt kaut ko no meža lietām, kokiem vai sugām. Kad tiksi līdz Krieghoff Classic varēsi saprast, kas ir īstā dzīve mežā, ķipa mīlēt mežu. Tikai tad ir jēga aizpildīt tavas aptaujas lapas. Es zinu, ko runāju.

  11. Ja kas, šodien bija plašas jauniešu demonstrācijas Eiropā pret klimata izmaiņām, pret valstu valdībām, kas neko nedara. Rīgā arī bija demonstrācija.

  12. Labdien, iesaku neķengāties, katrā domā , kaut kas ir. Kaut vai STĀRKIS ,,svētelis” ,jo zemnieks redzēja , kā notiesā čūsku. Šodien, kur vardites, laukos zemē ligzdojošo putnu? Protams, te nav runa par varditēm-Tapēc cilvēk neiejaucies , iespējams būtu vairāk vilku, cūku mēris neievazātos! Autostrādes labi nožogot, cik āpšus, ežus uz ceļa esat saskaitijuši? Es redzēju . Vai Jus redzējāt? tad ari runājam, nevis saklausāmies un bārstam muļkibas. Privāts ticis pie meža , cik tur ir zinošo ? Kopt, uzturēt? Ar cieņu , dzivojam un domājam, ļaunums perina ļaunumu. Protams , kaķi vadāt saititē var, bet cirks- ārprāts! Kur mēs ejam? Kādas regulas? Paši domājam!

  13. Manuprāt, Latvijā sen runa nav par krekliem, kā teicis Ziedonis, bet par sirdsapziņām. Mežsaimnieki, mežsargi visos laikos ir bijuši goda vīri. Un mežs savukārt ir ļoti sarezģita ekosistēma, kur katra radībiņa pilda savu svarīgu lomu. Daudz komplicētāka nekā Latvijas primitīvā sabiedrības sistēma, kur atslēgas vārds nupat ir kļuvis NAAAUDA. Jā, un elementāras zināšanas un izpratne arī tomēr vajadzīgas, īpaši tiem, kas deklarē, ka APSAIMNIEKO kaut ko. Diemžēl, nav SAIMNIEKI! Tik APSAIMNIEKO……

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.