Ivonna Plaude NTZ redaktore

Smieklīgi, ja nebūtu jāraud…

Uzzinot par to, ka akciju «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» izsaukušie Zemkopības ministrijas virzītie noteikumi par koku ciršanu mežā atsaukti, pat pirmā mirklī nezināju, ko darīt – smieties vai raudāt. Tas tāpēc, ka priekam par iespējamo saprāta uzvaru pār kampēja dabu tūdaļ sekoja pamatīga vilšanās…

”daudzi tūkstoši cilvēku, kas atbalsta ilgtspējīgas mežsaimniecības principus Latvijā un patiesi sabalansētas sociālās, vides un ekonomiskas intereses” jeb Latvijas Kokrūpnieku asociācija un Latvijas Mežu sertifikācijas padome* pasteigusies rakstīt melu un demagoģijas pilnas draudu vēstules Ministru prezidentam. Redz, akciju esot sarīkojusi interneta mājas lapa ”un citi pērkami masu mediji”, kuros ”nemitīgi tiek vērsta sabiedrības uzmanība uz Zemkopības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem”. Turklāt vides organizācijas kopā ar citiem tām līdzīgajiem par valsts naudu jau gadiem ilgi nomelnojot mežu nozari”. Un visi šie centieni tiekot vērsti uz privātīpašuma atsavināšanu un valdījuma pārņemšanu”. Akcijas aicinājums aizstāvēt Latvijas mežus no zvērīgas, ar katru gadu pieaugošas vēlmes palielināt ciršanas apjomus uz aizvien jaunāku koku un nu jau arī aizsargājamu teritoriju rēķina, mežu sertificētāju prātos un ausīs ”izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos, Latvijas stratēģiskā resursa – meža, pārvaldības graušanu un neracionālu izmantošanu”.

Smieklīgi, vai ne? Jā, zinot iepriekšējos Valsts kontroles atzinumus Latvijas mežu apsaimniekošanas jautājumā*, kā arī lēmumus par starptautiski atzītā mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikāta zaudējumiem un jau iepriekš arī šajā laikrakstā publicētās valsts mežu apsaimniekotāju-zinātnieku-izcirtēju saistību ķēdes, varētu arī pasmieties. Jā, par staļiniski-ļeņiniskajiem izteikumiem varētu pat pasmaidīt,  ja vien šī smagā artilērija nevērstos pret tiešām mazskaitlīgu un naudas ziņā vāji vai pat ļoti vāji apgādātu dabas un arī cilvēku (kā dabas daļas) aizstāvju grupu (akcijas uzsaukumu parakstījušas 4512 privātpersonas, Pasaules dabas fonds, Vides aizsardzības klubs un Latvijas ārstu biedrība). Un nemaz  nav smieklīgi, zinot, ka šo ”artilēristu” rokās šobrīd ir gan politiskā, gan saimnieciskā vara un visu, ko gribējuši, viņi līdz šim ir dabūjuši cauri ar uzviju. Meža likumā bija noteikti ierobežojumi mežu izciršanas apjomiem? Bija, bet, atsaucoties uz krīzi un kokrūpnieku žēlabām, jau 2010. gadā mežu izciršanu palielināja par 4 miljoniem m³ jeb par 20% vairāk, nekā to pieļāva Valsts meža dienesta maksimālā prognoze! Krīze ir beigusies, krīzes apjomi ir izcirsti, bet apetīte taču palikusi! Tā 2016. gadā Latvijas mežos izirsti jau 10,6 miljoni m³ meža, no tiem 5,1 miljons m³ – valsts mežos. Bet ir taču par maz, joprojām par maz! Tāpēc – jāsamazina izcērtamo koku vecums un apmērs, jāķeras klāt aizsargājamām teritorijām. Un kas gan te varēs ko iebilst? Nu ne jau noplicinātais (Valsts kontroles secinājums) Valsts mežu dienests! Šim dienestam faktiski jau sen nav ne spēju, ne varēšanas. Neticiet? Palasiet kaut šīs avīzes «Lauku lapā» traģisko ziņu par draudiem mūsu spēka kokiem ozoliem! Ir slimība; lai zinātu, kā ar to cīnīties, vispirms jāizdara pats minimums – koki ir jāapskata, slimība jākonstatē. Tad arī varēs ko pētīt un meklēt risinājumus. Bet mums – uz visiem lielajiem un bagātīgajiem Latvijas mežiem… – divi iespējamie apsekotāji. Par izmeklējumiem un pētījumiem – pagaidām nav ko runāt! Tam taču nauda nav paredzēta. Mūsu mežu zinātne nostādīta vienā, absolūti pareizajā – naudas plūsmas virzienā, jo, kā raksta mežu sertificētāji, ”tikai un vienīgi ražošana, nevis nepamatota saimnieciskās darbības ierobežošana spēs celt Latvijas valsts un tās nu jau atlikušo iedzīvotāju labklājību un skaitlisko pieaugumu”. Jautājums gan tik un tā paliek atklāts – uz kuru pusi un vai tiešām par visu valsti un tās iedzīvotāju labkājību tā rāzošana un nauda plūst…

*Tajā ir 31 juridisks biedrs, bet tās valdes priekšsēdētājs vismaz vēl 2016. gadā bija arī a/s «Latvijas Valsts meži» valdes loceklis Edvīns Zakovics, kas LVM gadā nopelnījis 121 327 eiro

* jau 2014. gadā Valsts kontrole secināja:

 ”2008. gadā veicām revīziju par akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» pārvaldību. Revīzijā secinājām, ka, nosakot nepamatoti mazus AS «Latvijas valsts meži» valsts budžetā veicamos maksājumus, valsts nav guvusi tai pienākošos labumu no sava īpašuma lietošanas un pārdošanas. Tiesību akti noteica, ka AS «Latvijas valsts meži» valsts budžetā jāmaksā (1) dividendes no peļņas, ko maksā visas valsts kapitālsabiedrības par valsts kapitāla izmantošanu, un (2) maksājums par meža produkcijas atsavināšanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem, kas jāmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma nosacījumiem. Laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam AS «Latvijas valsts meži» katru gadu valsts budžetā veica abus iepriekšminētos maksājumus, bet, sākot ar 2004. gadu, tika noteikts tikai viens AS «Latvijas valsts meži» maksājums – dividendes. Tādējādi AS «Latvijas valsts meži» tika radīta iespēja, palielinot izdevumus, samazināt peļņu un attiecīgi samazināt valsts budžetā veicamā maksājuma apmēru…

2000. gadā veicām revīziju par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas sistēmu, kurā secinājām, ka Latvijā pastāv būtisks meža ilgtspējīgas izmantošanas risks. 2009.-2010. gados pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas ierosinājuma AS «Latvijas Valsts meži» tika atļauts palielināt koku ciršanas apjomu valsts mežos par 4 miljoniem m³ jeb 20% vairāk, nekā to pieļāva Valsts meža dienesta maksimālā prognoze. Šāda atļauja tika dota situācijā, kad pretēji tiesību aktos noteiktajam nebija noteikti ne uz ekonomiskajiem, vides aizsardzības un sociālajiem aspektiem balstīti pamatprincipi maksimāli pieļaujamo koku izciršanas apjomu noteikšanai, ne izstrādāts meža resursu ilgtspējīgas attīstības modelis. Tā rezultātā koku ciršanas apjoms galvenajā cirtē dubultojās. Vienlaikus AS «Latvijas Valsts meži» ieviesa blokciršu sistēmu – attiecīgā meža masīvā tika izcirsta proporcionāli liela pieaugušo audžu platība.Valsts meža dienests atzīst, ka valsts mežos praktizētajai cirsmu izvietošanas kompaktajai metodei nav ekonomiskā pamatojuma. Arī mežu uzraugs – Valsts meža dienests tajā laikā norādīja, ka valsts mežos praktizētajai cirsmu izvietošanas kompaktajai metodei nav ekonomiskā pamatojuma – tās ir tikai AS «Latvijas Valsts meži» kā komersanta ekonomiskās intereses. Šīs mežu izciršanas dēļ AS «Latvijas Valsts meži» arī uz laiku tika atņemts starptautiskais FSC sertifikāts, kas ir standarts ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas mežsaimniecības veikšanai…”

 

 

Komentāri

    1. Tev ir nedaudz iesūnojusi izpratne par karu. Ir 21. gadsimts, nevis 1939. gada 1. septembris. Karš pa lielam jau notiek kibervidē, turklāt diezvai meži būs tas, kas tevi pasargās, kad kāds veiks uzlidojumu ar bezpilota droniem, ja uzskatīs par vajadzīgu veikt apšaudi vai kādu sprādzienu.
      Toties ar mežu efektīvu apsaimniekošanu valsts var kļūt finansiāli stabilāka, bagātāka, līdz ar to arī vairāk veltīt aizsardzībai.

      1. Tikai nez kādēļ lauvas tiesu no tās ”labās apsaimniekošanas” iemaksā nevis valstij, lai uzlabotu tās aizsardzības un citas spējas, bet iegulda mežinieku administrācijas uzturēšanai un caur mežinieku, kokrūpnieku, mednieku, sertificētāju, mežu īpašnieku ” un tamlīdzīgajām sabiedriskajām organizācijām” samaksā gandrīz tiem pašiem cilvēkiem un tālāk ”mātei barotāji” jeb ZZS utt. Tas ir labi nostrādāts aprites aplis, kur tādā vispārējā izpratnē valsts un tās intereses ir pilnīgi pie kājas. Tur ir slēgts pāris, nu labu, varbūt arī 3000 liels savējo pulciņš…Un viena liela interese – nokāst no tās ”kopējās bagātības” – no meža un tā produktiem (arī cūkām, lūšiem , vilkiem, briežiem…) – cik vien var, šodien un tagad. Priekš sevis un savējiem, protams. Kāda valsts?!

  1. Sajūta, ka kādu Vareno plānos – maksimāli ātrā tempā atbrīvot Latvijas teritoriju no visa liekā,tai skaitā no cilvēkiem, lai ir tukšs un skrajš plašums visapkārt…

    1. Mežu izciršanas grozījumu apturēšana pierādīja, ka mēs visi kopā varam arī apturēt lielas nejēdzības šajā valstī. Bet tikai visi kopā!

    2. Un, spriežot no cirtēju vēstulēm un Zemkopības ministrijas nostādnes, represijas jau sagatavotas, tikai ne jau pret valsts izzadzējiem, bet pret katru, kas uzdrošinās kaut ko viņu iedibinātajai shēmošanai iebilst. Un šai ziņā tai ”mežu uzskaitītāju” vēstulē vistrakākais ir teikums par to, ka tie, kas piedalījās akcijā, lai meži vismaz netiktu izcirsti līdz šim aizsargātajās piejūras kāpās, grib redz viņiem privātīpašumu atņemt! Kuru privātīpašumu? To, ko tie bijušie mežsargi ir prihvatizējuši?!

      1. Uzskatu, ka varbūt taisnīgi tas nav, ka mežsargi privatizēja daļu meža, bet tas nav arī slikti, jo viņiem ir atbilstoša izglītība un mīlestība uz mežu un tas dos pienesumu tautsaimniecībā. Viņi nebūs tie, kas par varītēm visu nocērt. Turpretī meža īpašniekiem – naudīgiem rīdziniekiem tas ir tikai resurss un naudas ādere. Tad arī top visādi idiotiski priekšlikumi par ciršanas vecuma un koka diametra samazināšanu. Arī zemei būtu jāpieder tiem, kas prot to kopt, tad mazāk piedzīvotu visādus brīnumus.

        1. piekrītu daļēji, par to daļu, ka zinu dažus ļoti labus un lielus mežu īpašniekus, bijušos mežsargus, zinu arī, ka vismaz daži no viņiem, piemēram, Dreimanis Kandavā, ekselenti kopj savus mežus. Bet… Ko tad teikt par tiem ”zinātniekiem”, kas tagad piedāvā visu veco mežu un piejūras mežus pa tīro izcirst? Arī taču tā kā būtu mežu skolā gājuši…

        1. Bet viņi naudu, ko nopelna, lielākoties atstāj paši sev – a/s «Latvijas valsts meži», nevis atdod valstij, kā to vajadzētu. Ja nemaldos, no nopelnītā viņi atdod valstij tikai 1/4 daļu, kādus 53 miljonus, un vēl ir baigie sponsori -4 miljonus iedod sportam un kādu nieku nulle komats-kultūrai. Tāda draudzīgi pašfinansējusies organizācija.

  2. Vispēr jūs ziniet ka Krievijā Putins ir nolēmis nākt pretī iedzīvotājiem daļēji norakstot ņemtos atros kredītus, neprasot pa vienīgo mājokli, dārzu 600 sotkas,lai cilvēki var sāk ELPOT!!!

    1. Mazāk gāniet mūsu draudzīgās kaimiņvalsts prezidentu, jo var iznākt, ka pēc mūsu varas vīru pilnīgas valsts izputināšanas var nākties uz robežas lūgt kaimiņiem patvērumu un maizīti.

      1. Vēsture, boļševik, jāmācās, jāzina, kur un kā beidza tie, kas uzticējās Padumjai Krievijai un gāja, ko lūgt. Kas ticēja tiem suņa murgiem, tie -āda pār kārti un gaļa – mežā! Vai lāģerī. Un to dēļ, kas lūdza (Kirhenšteina, Lāča un tamlīdzīgo dēļ),arī tie, kas neko nelūdza, palika gan bez savas zemes, mājām, bez savas nācijas un valsts…
        Bet par mežu kāsējiem…Mēs tomēr varam viņiem iebilst, ar viņiem cīnīties, ar grūtībām, bet varam uzrakst galus viņu mantas izcelsmei; varam savu kampšanas kāri ierobežot, bet pie Putintētiņa neko tādu pret viņa izredzētajiem, par valsts izzadzējiem čekistiem un miljardieriem tur i pīkstēt neviens nevar. Lai cik skumji, bet arī bez meža te vēl būs Latvijas zeme un valsts. sakropļota, bet būs.

        1. ATDZIMS VEF, ATDZIMS LATVIJA VĒL TIKAI PUSGADS LĪDZ VĒLĒŠNĀM. AIZBRAUKRSKIM PIE asv LETIŅIEM: KUR IR MŪSU TAUTIEŠI KURI PALĪDZĒJA IZZAGGT lv: KUR IR SILARAUPS, TUPURITIS, KUR IZZADZEJI NO VALDEĶIEM:)

  3. Kā lai palīdzu kareivim, man ir viena lāpsta grābeklis, smartphohe ko tev NATO aizsarg padot???????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????

  4. Ja jūs zinātu kādi tirliņi strādā aizsardzības ministrijā, kāda skuķe NATO. Paldies man nevajag šādu AIZSARDZīU! Tur neviens pat armiju nav redzējis vairāks sievietes: Bērnu DĀRZS uz intervijam nieniens nav uzplečos! (skuķes Nato atašeja skuķe kura labi ja kkofe var pasniegt!) REN TV saka 100%v Taisnību tādi ir tie NATO!!!!!!!!!!! Latvieši attopaties!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  5. Pa mežu izlaupīšanām sen bija laiks celt augšā lietas. Nav mūsu pagastos tīras tās lietiņas notikušas. Bijušie mežniecībās ir kampuši ko var.

    1. Paklau, vai tāda Martišauska Rudīte, kas tagad pietiek. com gānās pret ”zaļajiem”, nav tā pati, kas Tukuma domes vides komisijā? Un vai nav tā pati, kas, strādājot mežniecībā, fīrējās ar mežiem jau 90. un kopā ar savu vīru apzaga gan zemniekus Latgalē, gan Viesatu pagastu, izcērtot tā mežus labākajā gadījumā par sviestmaizi? Jautājums tukumniekiem, vai tā tiešām ir tā pati “mežu sargātāja”?!

      1. Jā, cilvēki Viesatās un arī Jaunpilī labi zina Martišausku. Arī viņas vīru un to krimināllietu zina. Laikam vairākās par abiem kopā bija. Tā ir tā pati bijusī mežniecības darbiniece Martišauska. Kā viņa gadījās Tukuma novada Vides komisijā, visi brīnās! Droši vien kāds no domes, lai izkārtotu ciršanas un mežu izkrāpšanas lietas vēl lielākos apmēros Tukuma novadā.

  6. Re, ka pat valsts prezidents ir paudis prieku, ka šī grūtā cīņa ar meža cirtējiem ir noslēgusies par labu dabai. Visa sabiedrība aktīvi iesaistījusies un panākusi sev vēlamo rezultātu. Arī Vējonis to nosauca par uzvaru.

    1. Vai nav nožēlojami, ja Latvijas tautai ir jālūdzas pašu ievēlētu pārstāvju (deputāti) izbīdītai valdībai strādāt tautas labā. Un, ja izdodas kādu nieku izlūgties un šie nelieši arī kaut ko atmet, uzskatīt to par dižu demokrātijas uzvaru. Ja tā šodien skaitās demokrātija, tad tādai poliskai sistēmai nevar būt nākotnes un, jo ātrāk tā sabruks, jo labāk.

      1. un vēl jāvāc paraksti, lai ieceltie kalpi un pārvaldnieki viņus atklāti neapzagtu!!! Ja neiet ielās, tad skaitās, ka apzagšanai piekrīt.

  7. Žurnālisti, esiet savu uzdevumu augstumos, un izpētiet to lietu ar to Martišausku. Tādi cilvēki nedrīkst atrasties domē nekādos amatos! Tas ir noziegums.

    1. Tiesiskā valstī tādi cilvēki būtu saķerti un iesēdināti būrī, bet tas jau tiesiskā valstī. Latvijā šādi personāži ieņem vēlētus un citādi iegūtus amatus 100% visās valsts un pašvaldību iestādēs.

  8. Martišauska ar krimināllietām sēž novada Vides komisijā. Piekrītu, tas nu nevar iet cauri. Jāizskata. Bet ir arī citās novadu komisijās sodītie un no valsts darbiem izmestie. Tajā pašā Medību komisijā, lai paskatās, kas tur salasījušies Kandavas, Engures novados? Kas Tukuma novadā sēž? Kādi Čiekuri, no kaut kādas mežu īpašnieku biedrības? Dažs sodīts par dzeršanu, par citiem smagiem pārkāpumiem, ir no mežniecību kantoriem bijušie un izbijušie. Ar to pašu Martišausku saistīti. Vai tad novada vadība tik stulba, ka nezina? Vai tēlo stulbus? Vai tad godīgu cilvēku trūkst, ko ielikt?
    Te patiešām darbs žurnālistiem.

  9. Saimniecības un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Tukuma novadā ir neviens cits kā Aivars Volfs, kurš uzrauga un kontrolē vairāku komisiju darbu, tajā skaitā arī tādas, kuras priekšsēdētājs ir pats. Volfs ir Tukuma novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītājs, Mežniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Tukuma mežīpašnieki” valdes loceklis, Tukuma novada Medību Koordinācijas komisijas priekšsēdētājs, ir vēl arī novada Finanšu komitejas, kas kontrolē un pārzina uzņēmējiem izšķiroši svarīgo Iepirkumu komisijas darbu, kuru divatā ar Rudovski pats arī vada, un papildus ir arī novada Domes priekšsēdētāja vietnieks! Tie, saprotams, nav visi šī daudzpusīgā amatu savienotāja amati.
    Attiecīgi Teriotoriālās attīstības komiteju, kas kontrolē un pārrauga Vides komisijas darbību, vada Arvīds Driķis (Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vad.vietnieks), kurš ir arī Darījumu ar lauksaimniecības zemi izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, un tieši tāpat kā Volfs, arī novada Domes priekšsēdētāja vietnieks!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.