Rudens – cerību un gaidīšanas laiks

Tuvojas rudens. Bet līdz tam – baudām visnotaļ jauko atvasaru, kas pēc nejaukās vasaras ir īsti lakā. Viena draudzene Whatsap atsūta tā-ā-dus ziedošu viršu laukus (Laimīgā – viņa tos redzēja „dzīvajā”!), ka man arī sagribas uz Engures piejūras mežiem. Otra piezvana un priecīga stāsta, ka kartupeļu vagā izaudzis… indiešu dievība Ganešs. Kartupeļskulptūra, tātad. Viņai uz pilsētu atbraukt šobrīd nav iespēju, tāpēc zvana un piedāvā žurnālistiem – lai atbrauc un nobildē. Man, sēžot mājās pie datora, nav zināms, vai kāds no kolēģiem trieksies tos pārdesmit kilometrus, lai nofotografētu vienu kartupeli…, tāpēc neko nesolu. Dārzos aumaļām zied asteres un gladiolas – vai tās noturēsies, nepārziedējušas līdz 1. septembrim? Nepacietībā vai ik pārdienas zvanu znotam: sak, vai ”viņa sēņu mežos” jau nesākas baraviku laiks? Kolēģis, kurš tur tuvumā dzīvo, vēl neesot zvanījis, tātad – pagaidām nav. Gaidīsim.

Jā, rudens ir tāds gaidīšanas laiks. Sagaidījām pirmo labības ražu, vasaras medus jau burciņās un spainīšos – gan pagrabos un pieliekamajos, gan tirgū. Gaidām baravikas, jauno mācību gadu, pensijas pielikumu, utt. (Pazīstama kupla sieviete gaida bērniņu…) Saeimai – vasaras brīvdienas. Valdībai – atvaļinājumi. Kad no tiem atgriezīsies, tad nu gan – visi atrotīs piedurknes un ķersies pie darbiem! Studenti pagaidām vēl bauda savas ”suņu dienas”. Viena daļa gaida fakultāšu auditoriju atvēršanos savā pirmajā studiju gadā. Iespējams, ka pēdējie kursi jau domā par diplomiem un nākamajām darba vietām. Speciālistu pietrūkst tik daudzās jomās! Izglītota, darbu un tēvzemi mīloša jaunatne – bez viņiem mums cerību nav! Bez jauniem un drosmīgiem, radošiem cilvēkiem nesakārtot ne medicīnas, ne izglītības, ne daudzas tautsaimniecības nozares – līdzšinējie darboņi daudzviet aizsēdējušies par ilgu savos ērtajos krēslos, nav raduši vai ir aizmirsuši par vispārējo labumu domāt. Arī pašvaldībās, kur rads rada, draugs drauga galā. Tur, kur tā nav, ļaudis gaidāmajām pārmaiņām pieiet ar sapratni, domājot par to, kā savu, kā sava kaimiņa, kā visas valsts un tautas dzīvi uzlabot.

Atvasara nav mūžīga un pat ne ilga… Izbaudīsim šo jauko laiku, lai rudens gandarī ar līdz šim paveikto un kaut kad gaidāmās lietavas neskumdina.

Komentāri

  1. Kapēc, Tu Marij,saki, ka vasara bij nejauka? Tik auglīga vasara, ka šogad sen nav bijusi!Vismaz mūsu pusē.Graudi birst, kartupeļi kā kāļi, gurķi kā ķirbji utt. Kaut kur jau bija lielāks sausums, ābolu raža nav tik laba. Bet kopumā……Un vai Tu domā, ka septembrī un oktobrī varētu atvasaras arī nebūt?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.