Šorīt, izmetot ikdienas riksi kopā ar suni piemājas krūmājā (par mežu saukt to tā īsti mute neveras), uzdūros, ja tā var izteikties, saulesbrālim. Viņš, acīmredzot, tikko izrāpies no zaru čupas, pussēdus sveica sauli un klausījās putnu treļļos… Tā varētu padomāt, ja vien tomēr nebūtu klusa pārliecība par to, ka, visticamāk, šī vīriešu dzimuma būtne te ir pavadījis nakti un, ļoti iespējams, alkoholisko dzērienu iemidzinošajā ietekmē. Un šis skats nevilšus mudināja aizdomāties par pagājušās nedēļas jocīgajiem, teiksim tā, atsevišķu Saeimas deputātu ierosinājumiem atcelt dažas no šobrīd oficiālajām svētku dienām, tai skaitā arī tās, kas maijā.
Vai tiešām pretalkoholisma kampaņa? Nu saprotams, taču, – ja nebūtu 1. maija (Artuss Kaimiņš to rosina atcelt) un drīz vien arī 4. datuma (Ilmārs Latkovskis iecerējis šī svinības pārcelt uz 21. augustu), ko atzīmēt, varbūt dažam labam būtu mazāk brīva laika, lai ļautos atkarību vilinājumam brīvā dabā, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums personīgai veselībai, nereti arī apkārtējai videi (atkritumi uzdzīves vietās!), atkarīgā ģimenei un sabiedrībai kopumā. Lai tad pamēģina 11. novembrī, kas šobrīd pavisam nopietni ir Saeimas darba kārtībā kā iespējamā “oficiālā brīvdiena“, iziet uzdzīvot pie dabas krūts! To, visticamāk, uzdrīkstēsies vien drosmīgākie vai atkarīgākie, kuriem, starp citu, kā liecina novērojumi, iedzeršanai parasti netraucē arī pats darba dienas vidus. Bet varbūt, ja tāds tiešām ir mērķis, labāk kādu papildu rehabilitācijas, motivācijas programmu ieviest un mēģināt šos cilvēkus pilnvērtīgi atgriezt darba dzīvē?
Par maz strādājam? Varbūt tāda ir īstenā deputātu motivācija? Taisnība jau, ka Latvijā ir gana daudz oficiāli svinamo dienu – veselas 12. Taču ar vienu niansi – atšķirībā no vidēji statistiskās Eiropas, pie mums ir īsāks apmaksāta atvaļinājuma laiks, ko, ja vien neesi ierēdnis, privātā sfērā strādājošais tāpat nav spējīgs pilnā apjomā un uzreiz izmanot. Patiesībā, daudzos privātos uzņēmumos tas, kā tiek bīdītās turpu šurpu svētku dienas, vispār maz ko izsaka, ja nereti darbs vai pasūtījums jāpaveic, neskatoties ne uz nedēļas dienu, ne arī diennakts laiku. Ja nu vienīgi neērtības brīdī, .kad ar kādu valsts vai pašvaldības iestādi jāsazinās…. Tā kā arī šis argumentus īsti kritiku neiztur.
Tuvojas vēlēšanas? Lūk, šķiet, ka šis minējums ir vistuvāk patiesībai, jo citu, daudz maz loģisku skaidrojumu nespēju atrasts arī deputāta Askolda Kļaviņa “ašajai idejā“ Līgo svētkus pārcelt uz 21. jūniju, kas esot “īstie saulgrieži”, ne Baznīcas uzspiesti svētki. Nez, vai tādēļ vien kritīsies alus pārdošanas apjomi šajos datumos un visi apgarotām sejām metīsies piekopt senču rituālus, par kuru autentiskumu arī reizēm gribas nedaudz pasmīnēt (īpaši brīžos, kad savstarpēji sāk plēsties “īstenie rituālu zinātāji”…)? Tādēļ atļaušos apgalvot, ka tas tikai vēl viena deputāta vārgais mēģinājums tapt kaut kā pamanītam pirms apgriezienu uzņemošā priekšvēlēšanu drudža.
Un tad tiešām sāc domāt, ka deputāti taču ir pelnījuši tās garās brīvdienas kā vasarā, tā ziemā, neskaitāmās kompensācijas un priekšrocības, jo taču acīmredzami, nabadziņi, ir pārstrādājušies! Kā citādi, ja spēj domāt tikai par to, kā tauta nīkst bezdarbībā un vēl tādā jaukā maijā, kā šis…