Par Saeimas atlaišanu lems tauta

Vakar Centrālā vēlēšanu komisija nolēma, ka referendums par 217 567 iedzīvotāju ierosinātajiem grozījumiem Satversmē notiks 2. augustā. Dienu iepriekš Saeimas deputāti tos noraidīja, atzīstot par nesagatavotiem.

Vakar Centrālā vēlēšanu komisija nolēma, ka referendums par 217 567 iedzīvotāju ierosinātajiem grozījumiem Satversmē notiks 2. augustā. Dienu iepriekš Saeimas deputāti tos noraidīja, atzīstot par nesagatavotiem.

Pirmajā brīdī par notikušo bija izbrīns, otrajā sašutums, visbeidzot racionāls secinājums – vai mēs ko citu cerējām? Laikam gan, ka ne. Lai arī par 100 gudrajām galvām paši esam vēlējuši, jau ne reizi vien bijis tā, kā ar dzeguzes bērnu paceplīša ligzdā no paceplīša viedokļa – ligzda mana, bet olas svešas. Ar mūsu deputātiem ir līdzīgi – it kā savējos vēlējām un tai ligzdā ielikām, taču paiet bišķīts laika un, skaties, tādi lieli, svarīgi, augstprātīgi un, galvenais, sveši… Par sevi gādā, bet visus citus no ligzdas triec ārā.
Bet raudzīsim to lietu no otras puses, – lai arī valdošās partijas ir pārliecinātas, ka tautai no lemšanas nekas nesanāks – ir atvaļinājumu laiks, kad gribas pludmalē sauļot vēderu, kad jādzīvojas pa kapu svētkiem vai Grieķijas salām, – esam ieguvuši iespēju. Tagad varam pierādīt, ka tauta var sasparoties un izlemt par spīti visiem tiem apstākļiem, kas varētu traucēt piedalīties referendumā. Balsošanas vietas taču tiks noteiktas visās lielākās un mazākās pašvaldībās, reāli pašai procedūrai vajadzīgas vien dažas minūtes un derīga pase (arī to var pagūt nokārtot). Tāpēc varēs pagūt gan atpūsties, gan kapus vai mazdārziņu sakopt.
Par ko tad bažas? Par to, ka tā vaina jau reizēm ir pašos, kad labi domāta iecere izčākst pašu nevarībā. Ne negribēšanā, bet pārlieku lielā pietātē pret dzeguzēm un ligzdām. Un, ja vēl kāds no Saeimas tribīnes pielej eļļu ugunī, sakot, ka tautai var dot gan iespējas, gan tiesības, taču tā esot par slinku tās izmantot, tad vienos rodas spīts, bet citiem nolaižas rokas. Un tieši to nevaram atļauties. Visu ko citu mēs varam papilnam – strādāt, uzmundrināt viens otru, palīdzēt, taisnību meklēt, cīnīties, vienvārdsakot, galvenais – nepalikt mierā. Un, ne jau tāpēc, ka mums nepatīk viena vai otra seja pašreizējā Saeimā, bet gan tāpēc, ka citu referendumu šajā lietā vairs nebūs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.