Ko un kāpēc slēpjam?

Šīsdienas laikraksta visādā ziņā vietas un laika visietilpīgākais materiāls ir veltīts…Tukuma pilsētas svētkiem. Jā, ar daudznedēļu kavēšanos redakcija pēc ilgstošas un neatlaidīgas prasīšanas tomēr saņēma informāciju par to, cik un kas ir izmaksājis. Iepriekš bija atrunāšanās par visu veidu noslēpumiem, kas, šķiet, jokaini, ja ņem vērā, ka svētkos pārsvarā tiek ieguldīta pašvaldības nauda!

Nelielai atkāpei – tāds vispārīgs novērojums, runājot par pašvaldību “noslēpumiem”. Laika gaitā gadījies visādi un arī atrunas par to, kāpēc tomēr nenosaukt vienu vai otru summu, pašvaldību amatvīriem un sievām ir bijušas visdažādākās, to skaitā, piemēram, ka “nevajagot taču tracināt tautu”. Un tauta tiešām vairs netiek tracināta, pateicoties Satversmes tiesas lēmumam, kas, paslēpjoties aiz bubuļa – Personas datu aizsardzības regula –, ļāva teju vienā diennaktī visām pašvaldību un valsts iestādēm steidzīgi izdzēst iepriekš publiski pieejamos darbinieku algu sarakstus. Vairs nevar lūkot, piemēram, cik nopelnījusi pagasta bibliotekāre un kāda ir tā atalgojuma šķēre attiecībā pret domes administratīvajā aparātā acīmredzami izdomātu amata aizpildītāju, kā arī izlobīt citu tikpat aizraujošu informāciju. Daļēji šo slepenības šķidrautu gan plānots atkal pavērt, jo, piemēram, kā izskanējis Saeimas Juridiskās komisijas diskusijās par šo pašu tematu, spēkā jau ir ne tikai regula, bet galu galā arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums! Tas savukārt paģēr publicēt amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijus un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Vienkāršiem vārdiem runājot, šī likuma nosacījumi un deputātu apņēmība, iespējams, drīzumā atkal mūs vedīs pie lēmuma, ka algas pašvaldību un valsts iestādes atkal būs spiestas publiskot, ar piebildi, ka Anniņa vai Pēterītis, kas konkrētajā pagastā un konkrētajā amatā jau strādā gadu desmitiem, netiks saukti vārdā.

Vai tā būs? Laiks un Saeimas lēmumi rādīs. Taču atklāta tik un tā paliek šī jautājuma, ja tā var izteikties, filosofiskā puse. Vai nodokļu maksātāju naudas izlietojumā maz vispār kas var būt slēpjams, neskaitot sociālos jautājumus, kas jau līdz šim ir bijusi sensitīva informācija? Nu, piemēram, ja vēlaties saņemt pašvaldības balvu par panākumiem sportā, vai tā nav nedaudz pieciešama neērtība – tapt publicētam? Vai cits gadījums: ja īrei tiek piešķirts pašvaldības dzīvoklis, vai attiecībā pret citiem garajā dzīvokļu rindā stāvošajiem, nebūtu tikai godīgi zināt, kuram tas ticis? Nu tiešām, kādi varētu būt potenciālie aizskārumi šādās situācijās? Ļoti iespējams, man fantāzija par švaku…Un tomēr šķiet, ka atklātībai visur, kur iesaistīta publiskā nauda, būtu jābūt vērtībai pašai par sevi. Ja nav mērķa ”optimizēt”, pārtērēt, iešmugulēt, atmazgāt vai veikt citas ”interesantas” darbības – tad kas tajā slēpjams?              

25 komentāri “Ko un kāpēc slēpjam?

  1. Daces un Anetes atnildes uz jautaajumiem, lielaakoties bija tikai atrunaashanaas, bez nopietniem argumentiem.Un vairaakaas atbildees bija jaushami klaji meli.Piemeeram, rezisors Durbes pasaakumam straadaajis 8 meeneshus, taapeec taads liels atalgojums. TAD SANAAK, KA GADAA(12 MEENESHOS) 8 MEENESHUS STRAADAAJA PIE DURBES PROJEKTA UN 4 MEENESHUS KAUTKUR CITUR. Vai neliekas smiekliigi?

  2. Super aldziņas izdalītas no mūsu kopīgā maka! Mums ir tik daudz pašas nepieciešamākās vajadzības, kur dome mierīgi pasaka – mums nav naudas, mums trūkst līdzekļu! Bet te? Kaut kāda pieaicināta no malas režisora dažu stundu apmaksai izvilktai 8 mēnešu garumā šitāda summa!

  3. Ar dzīvi neapmierinātie, kuriem visapkārt vieni vienīgi zagļi, beidziet vaimanāt, iesaistieties politikā, nometiet esošos,jūsuprāt, zagļus un rullējiet godīgo taisnīgo politiku un saimniekošanu.
    Kaut gan , cik nācies novērot, tieši tie , kuri pirms tam visus citus zākājuši par zagļiem, kad paši tiek pie varas, tad ir nepiesātināmi rijīgi un cenšas visu sagrābt sev.
    Ne jau par velti senie grieķi zināja, ka nav nekas briesmīgāks par vergu ar varu.
    Iepriekšējie trīs komentētāji, ņemiet varu Tukumā un mēs varēsim skaļi pasmieties par jūsu godīgumu un darba prasmēm!

  4. Domes priekšsēdētāja abi vietnieki saņem labu algu par to, ka viņi ir. Pilnīgi nekas šiem abiem nav jādara, pat darbā nav 8 h jābūt. Nāk un iet kad vēlas. Neko lietderīgu nedara. Lafa. Tā arī ir nodokļu maksātāju naudas totāla izšķērdēšana. Par abu gada algām varētu daudz labu lietu pilsētā izdarīt. Tukšs nummurs. Nudien kauns.

  5. Ar daudznedēļu kavēšanos pēc ilgstošas un neatlaidīgas prasīšanas beidzot saņēma informāciju par to, cik un kas ir izmaksājis pilsētas svētkos. Pirms pilsētas svētkiem bija dota summa aptuveni 140 000. Bet tagad ir aptuveni 150 000 jau. No kurienes tas? Tas laikam ar visu otkatu.

  6. Atklātībai visur, kur iesaistīta publiskā nauda, būtu jābūt vērtībai pašai par sevi. Ja nav mērķa ”optimizēt”, pārtērēt, iešmugulēt, atmazgāt vai veikt citas ”interesantas” darbības – tad kas tajā slēpjams? Par to summu var uztaisit 3 pilsētas svētkus .Vai nodokļu maksātāju naudas izlietojumā maz vispār kas var būt slēpjams? Nestastiet tautai pasakas par naudas izlietojumu. Tie visi ir klaji meli. Kauns, ka amatpersonas melo.

  7. Pašvaldība savāc nodokļus un par šo naudu nodrošina kārtību, daļēji apmaksā izglītību un bērnudārzus , uztur vietējos muzejus, tīra ielas un veic vēl citus simts ikdienas darbus.
    Bet kāda velna pēc pašvaldībai būtu jāizgāž milzu nauda par kaut kādu bezjēdzīgu tingeltangeli trīs dienu garumā no , kura ne galvā , ne ..rsā.
    Ja mani interesē kāda izstāde vai teātris, varu aizbraukt uz Rīgu, ja mani interesē kārtīgs koncerts aizbraucu uz Stokholmu vai Berlīni, vai vienkārši izlasu labu grāmatu, bet trīs dienu garumā klimt no viena stūra uz otru kaut kā neuzrunā.
    Vienīgais, kas uzrunā, ir Sēmes ”Rozītes” ,tur patīkamo iespaidu rada saimnieku padarītais un apkārtējā daba.

  8. Pitenas kundzei ir jau iestraadnes ar Durbes rezisoru un producentu no Riigas laikiem, taapeec tik vieglpraatiigi atbildeeja uz zurnaalistu jautaajumiem. Jo taas izmaksas bija paaraak lielas un argumenti mulkjiigi.Vinja domaa, ka nav cilveeku, kas zinaatu patiesaas izmaksas. Un tieshaam, vajag organizeet iepirkumus uz tehnikas un gaismas nomu. Atbildees viegli bija noprast, ka ne vienu citu kompaaniju, kas uzstaada gaismas un aparatuuru nevar noliigt( jo sadarbiiba ir tikai ar saveejiem). Un tad kaa jau ar saviem comiem, notiek naudas daliishana. Tas pats notiek ar buuvfirmaam, kas uztaisa lielaakas taames, nekaa isteniibaa ir izmaksas un tad sadala ar pasuutiitaaju.

  9. Nepateicu pašu galveno: Amerikas un Austrālijas latviešu savus Dziesmu svētkus un latviešu skolas uzturēja par saviem līdzekļiem, jo viņiem pēc tā bija nepieciešamība.
    Tāpat arī šeit vajag , gribi svētkus , vāc ap sevi līdzīgi domājošos, ieguldi savus līdzekļus un rīko augšā.
    Ja būs ieguldīta sava nauda , tad racionāli iztērēts būs katrs santīms un nebūs lieku nevienu neinteresējošu pasākumu kā tas ir tagad, kad jānotērē iedalītā nauda un ar katru gadu jāpieprasa arvien vairāk naudas un jārīko arvien vairāk pasākumu.
    Kad nauda nav savējā , bet var pagrābt no bezpersonīgas kopnaudas , tad tak var šķērdēt naudu nedomājot.

  10. Tagad iisti nevar saprast, cik iisteniibaa izmaksaaja pilseetas sveetki. Sanaak, ka dome ir maksaaajusi, sponsori bija un veel no kultuu un neadvras nama budzeta bija un buus veel maksaats. Pirms sveetkiem bija cita summa, tagad jau cita un neskaidra. Arii no sadraudzibas pilseetaam delegaacijas arii shoreiz nebija lielas- tikai no gruzijas un piemaskavas. Un kaa jau katru gadu, izmaksaaja 15 000. Cilveeku skaits mainaas, bet summa ne. Un rakstaa bija mineets, ka kam tur bijushi 10 meeginaajumi, ja vispaar tik divi bija. Ja naak un prezentee zurnaalistiem sveetku taami, tad vajag sagatavoties pienaaciigi, lai neizklausiitos aizdomiigi. Jo lielaakaa dalja atbilzu bija mulkjiigas .

  11. Katru īstenu patriotu pārņem lepnums par mūsu turību un varēšanu. Pietiek ne tikai apmbrāžai trīs dienu garumā, bet atlec arī kāds nieks pašu vēderiņiem un zemjostas satraukuma nomierināšanai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.