Attēlam ir ilustratīva nozīme

Iesaistīties var arī katrs pats

Nedaudz pārfrāzējot un pavisam nedaudz dramatizējot nesen kādā nevalstisko organizāciju pasākumā noklausītu frāzi, jāsecina, lai kāda pilsoniskā iniciatīva izsistos līdz reāliem darbiem vai, nez, likumdevēju gaiteņiem, reizēm ir jāizmet pat vairāki elles loki. Un pat tad arī vēl cītīgi jāpalūko, kas no tā visa ir sanācis! Kā labie un veiksmīgie piemēri tika minētas atsevišķas pacientu organizācijas, kam, runājot, skaidrojot un arī demonstrējot dzīvībai izšķirīgus piemērus, ir izdevies panākt, ka kāds specifisks medikaments, medicīniska manipulācija tiek iekļauta valsts kompensāciju sistēmā vai, piemēram, ka onkoloģiskajiem pacientiem ir pieejama rehabilitācija, psiholoģiska palīdzība.

Bet nu ne visiem tik labi, raiti un sekmīgi sokas. Un tā tas ir arī ar dažādām vides aizsardzības ierosmēm. Piemēram, ja nemaldos, jau pirms gadiem desmit nāca rosinājums aizliegt kailcirtes Latvijas mežos – vismaz tajos, kas valstij un pašvaldībai piederoši. Tobrīd, var droši apgalvot, ka iniciatīvai bija gana plašs sabiedrības atbalsts un arī nepieciešamo balsu skaitu platformā «Mana balss» izdevās savākt diezgan ātri, kas ļāva jau pavisam oficiāli uzsākt sarunas par šo jautājumu arī valdības gaiteņos. Kas no tā visa sanāca? Nu nez, nez… Mežistrādes intensitātes kritumu kaut kā kopumā nemana, kaut 2009. gada ekonomiskā krīze, kas tai kalpoja par starta šāviņu, sen jau kā aiz muguras. Vēl vairāk – apejot sadaļu “noskaidro iedzīvotāju viedokli“, uzrodas arvien jaunas idejas, kā no mežiem peļņu izcelt arvien ātrāk un arvien vairāk (vairākkārt atkārtotie mēģinājumi grozīt likumu, kas oficiāli mežā ļautu gāzt arī tievākus kokus, tāpat – rosinājumi par kailcirtēm piejūras kāpu aizsardzības joslā u.tml). Ja kāds iebilst – tas jau “tupais zaļais“, kas ir viena no maigākajām formām, kā aplamāt tos, kas iebilst mežizstrādes vajadzībai “pievilktiem” pētījumiem. Jāpiebilst, ka Latvijas ornitologu biedrībai nule kā arī izdevies gūt nepieciešamo atbalstu jeb balsu skaitu savai arī jau desmitgadēs mērāmai iniciatīvai aizliegt darbus mežā vismaz putnu ligzdošanas laikā… Nu tad redzēsim, kā veiksies tālāk…

Mazliet labāk gājis ar tāpat ilgus gadus aprunāto depozītu sistēmu un tiek solīts, ka jau 2022. gadā tā beidzot tiks ieviesta arī Latvijā – varēsim savu PET pudeli vai skārdeni pavisam oficiāli nodot automātā, pretī saņemot dažus centus. Galvot nevaru, tomēr, šķiet, ka tas varētu krietni uzlabot vismaz  piepilsētas parku un mežu stāvokli, kurus šobrīd biezā slānī rotā visu veidu atkritumu instalācijas. Tas, vai iniciatīvu uz priekšu pabīdījusi politiķu atbildīgā attieksme pret vidi, vai tomēr fakts, ka Eiropas direktīva pakausī elpo (būs striktāki noteikumi par to, ko un kādos apjomos noglabāt poligonos), jau citas reizes jautājums…

Taču, ko vēl noteikti gribējās pieminēt… Kamēr iniciatīvas tā lēni rāpo lēmēju virzienā un griežas kārtējos elles lokos, der atcerēties, ka daudz ko varam paveikt arī katrs pats – gan mainot domāšanu, gan iesaistoties. Divas tādas iespējas jau šajā nedēļas nogalē – sestdien var doties uz Kaņieri, piedalīties talkā un palīdzēt dabai, svētdien – iesaistīties Lapsas tirdziņā Tukuma kultūras namā. Vai arī varbūt sevi itin labi redzam «Baltijas ceļa» rindās, kas šoreiz tiks veidots, atbalstot baltkrievu centienus dzīvot brīvā un vadoņa nepieregulētas demokrātiskā valstī.

Komentāri

  1. Ar ko konkrēti raksta Autore ir konsultējusies mežsaimniecības jautājumos? Vai Autore var nosaukt konkrētus mežzinātnes pētījumus, kas “pievilkti” mežizstrādei? Un, vai var nosaukt konkrētus zinātniekus, kas veikuši attiecīgā pētījuma ekspertīzi? Vai Autore atšķir zinātnisku pētījumu no prastas muldēšanas, kas nosaukta par zinātnisku pētījumu?

  2. Izlasi mežkopju profesionāļu rakstu “Civilizētā sabiedrībā dzīvot uz bērnu rēķina ir amorāli” (pirmo reizi raksts publicēts “Ventas balss”, 2019). Pēc tam pārpublicēts citos portālos.
    Pie ārkārtīgi kritiskā pašreizējā mūsu valsts meža stāvokļa novērtējuma kopīgās pārrunās ir nonākuši šādi kādreizējie mežkopji – profesionāļi:

    1. Jaunjelgavas MRS galvenais mežzinis, mežzinātņu doktors G. Skriba
    2. Talsu MRS ilggadējā mežu izmantošanas inženiere L. Bērziņa
    3. Ventspils un Ugāles MRS ilggadējais mežu aizsardzības inženieris A. Mačtams
    4. Smiltenes mežniecības mežziņa vietniece A. Viža
    5. Cēsu MRS direktors E. Eglīts
    6. Bijušais meža meliorators G. Klapars
    7. Meža ministrijas meža atjaunošanas inženiere I. Birzgale
    8. Daugavpils MRS direktors A. Reliņš
    9. Kuldīgas MRS Abavas mežniecības mežzinis E. Kiršpīlis
    10. Jaunjelgavas MRS Lāčplēša un Erbērģes mežniecību mežzinis J. Censonis

  3. Papildus avoti:
    LOB vadītāja blogā ļoti detalizēti un skrupulozi viss aprakstīts ar visiem informacijas avotiem
    “Kāda ir Latvijas mežu platība un kāpēc”:
    Šī gada 5. februārī Eiropas Vides aģentūra atklāja Eiropas Savienības meža informācijas portālu: (forest.eea.europa.eu) Ielūkojoties tajā, konstatēju, ka pēc šī portāla datiem Latvija, vērtējot pēc meža koku klājuma (forest tree cover), pretēji tam, ko bieži dzirdam, nav ceturtā mežainākā valsts Eiropā (un pat sestā nē). Vēl vairāk – Latvijas meža koku klājums samazinās.
    EK Vides ģenerāldirektorāts savā atbildē (lasāma šeit) norāda, uz atšķirīgajām datu ieguves metodēm, to, ka Eiropas Vides aģentūras izmantotie Corine Land Cover dati ir
    25 ha izšķirtspējā, turklāt mežam pieskaita teritorijas, kur koku vainagu klājums ir 30%, nevis 10% kā FAO izmantotajā meža definīcijā….
    Vēl:
    “Sabiedrības interesēs ir veicināt gaismu”
    “Kāpēc LVM grib koku ciršanas noteikumu grozījumus”
    “Brīvība meža īpašniekiem”
    Vides organizācijas aicina nepieļaut dabas daudzveidības samazināšanos Latvijas mežos (LDF)

    Ņem tik un lasi!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.